Konkursi 11. konkurss

Puķes R. Blaumaņa dzejā

 

Dzīve daudzkrāsaina R. Blaumanim kļuvusi caur ziedu pasauli. Puķes noderīgas bijušas kā sveces, rādot pareizo rīcības gaismu, kā ierocis saskarsmē ar negācijām, kā eliksīrs emocionālās pasaules radīšanai cilvēku sabiedrībā.

Aļina Parfjonova, Rencēnu psk., 9. kl.

R. Blaumanis dzejoļos minējis 15 ziedu nosaukumus, tādā veidā izsakot savas izjūtas dažādos veidos – no ziedoņa cerībām un prieka, ko sagādā pirmie pavasara ziedi, līdz tam brīdim, kad „mīļotās puķes vīst”.

Anna Greitāne, privātā vsk. „Klasika”, 7. kl.

Puķes visu padara labāku: gan svētku galdu, gan parastu dienu. Ziedi ir kā šķipsniņa sāls, kā zariņš rozmarīna.

Rebeka Ašmane, Ogresgala psk., 8. kl.

Blaumaņa dzejas puķu dārziņā pašā vidū aug vijolītes, apkārt pienenes „ar zeltītiem lindraciņiem”, zied ābeles, rozes un vizbulītes.

Sanita Bičuša, Augstkalnes vsk.

Ziedi ir dabas brīnums. R. Blaumanim puķes nav tikai augi, bet tās ir notikumu liecinieces gan gada ritējumam, gan dažādiem dzīves brīžiem, ziedi saistīti ar izjūtām un mīlestību.                                                                      

Anete Cīrule, Inešu psk., 9. kl.

Ziedu valoda ir bagātīga, neierobežota, dzīva. Tā spēj izteikt visdažādākās emocijas, sākot ar mīlestību un beidzot ar naidu.

Anna Kozlova, Elizabete Grīnberga, Rīgas Igauņu psk., 8. kl.

Puķes dod prieku, tāpēc iepriecināsim cilvēkus un dāvināsim tiem ziedus ne tikai svētkos, jo tam ne vienmēr ir vajadzīgs iemesls.

Laura Krūmiņa, Cesvaines vsk., 9. kl.

Skaistā Ērgļu apkārtne, dzimtās vietas spēks ir dzejnieka iedvesmas avots, kas palīdz rakstīt dzeju, kurā ir jūtams dabas tuvums, atklājot R. Blaumaņa dvēseles smalkākās stīgas un nokrāsas.

Rūta Estere Miķelsone, Rīgas Valsts 2. ģimn., 9. kl.

Rakstnieka R. Blaumaņa dzīvē un daiļradē rozēm ir īpaša nozīme. Tās izdaiļo apkārtni, priecē sirdi un simbolizē mīlestības dažādās izpausmes.

Lilita Saulīte, Ērgļu vsk., 9. kl.

Es esmu roze, maigi sārta un asa. Lapiņas man zaļas. Dzeloņu ir daudz, bet sirds – laba un mierīga.                                                     

Megija Krista Supe, Kusas psk., 8. kl.

Vēlos, lai mani vienaudži neaizmirstu mūsu senču tradīcijas un novērtētu dabas skaistumu, īpaši ziedu jaukumu, ko var saskatīt Latvijā un iepazīt Rūdolfa Blaumaņa liriskajā dzejā.

Siāra Verpakovska, Tārgales psk., 8. kl.

Lasot Blaumaņa dzeju, es sapratu, ka dzīvē jāiet ar prieku, humoru un optimismu.

Anna Luīze Villere, Aizkraukles novada ģimn., 9. kl.

 

R. Blaumaņa noveles „Nāves ēnā” notikumi kāda tēla redzējumā

Kārlēna redzējumā

Nezinu, cik ilgi mēs tā vēl izturēsim. Nemaz nav viegli. Ne fiziski, ne morāli. Tikai Grīntāla miers un vecā Daldas paļaušanās uz Augstāko palīdz nesabrukt.

Brigita Andersone, Rīgas Igauņu psk., 9. kl.

Rūdolfs Blaumanis, rakstot šo noveli, parādījis, ka ne viss notiek, kā vēlamies, ka ne viss beidzas labi un dzīve nav pasaka ar laimīgām beigām.

Lauris Emīls Frēlihs, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7. kl.

Mēs, palikušie, arī bijām pelnījuši redzēt savus mīļos cilvēkus. Es kļuvu citādāks. Esmu laimīgākais cilvēks pasaulē. Dzīve ir skaista. Priecājieties un novērtējiet to!

Aļina Jadreva, Rīgas Zolitūdes ģimn., 7. kl.

Es vairs nekad nejutīšu saules siltumu vasarā, nerunāšu ar vienaudžiem, nesmiešos un nedarīšu simtiem citu lietu. Tas nebija maināms.

Kevins Krūms, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7. kl.

Cilvēki neaizdomājas, ka dzīvnieki ir dzīvas dvēseles. Man būtu žēl, ja zirgi bezpalīdzīgi paliktu vienatnē.                                     

Elza Martinova, Lizuma vsk., 7. kl.

Man viena zvaigznīte atgādina Birkenbaumu, un kļūst silti ap sirdi. Es lūkojos uz mazo krasta svītriņu un uz tālo, nezināmo. „Mana sirds turpina tvīkt pēc kādas trešās varbūtības, pēc kaut kā neapzināma, neapjaušama, pēc kāda brīnuma.”

Luīze Mestere, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7. kl.

Mani cerības plaukti sabruka, jo mani izvēlējās jūra un debesis, nevis zeme.

Marija Rapa, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7. kl. 

Kā tas ir – katru rītu vairs nepamosties? Kā tas ir – nejust, ka saule silda manu seju, ka vējš purina manus matus? Kā tas ir – nedzīvot?

Undīne Saleniece, Ērgļu vsk., 9. kl.

Man nepaveicās, man jāpeld pretī nāvei, jo es jau esmu pietiekami cīnījies, bet lieki.

Evelīna Marta Svekre, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7. kl.

Manas cerības uz izglābšanos kļuva tikpat mazas kā igauņu laiva, kura attālinājās no ledus gabala.                                 

 Nikola Zemīte, Taurupes psk. Mazozolu filiāle, 8. kl.

Birkenbauma redzējumā

Kas par nožēlojamu likteni, ka mēs visi devāmies toreiz prom no mājām, nezinot, ka dažas atvadas būs pēdējās.

Sendija Ieva Kurzemniece, Valmieras Pārgaujas ģimn., 9. kl.

Tagad, pārdomājot mūža vērtības, saprotu, ka viena no tām ir dzīvība, kas kā dārga manta jāglabā un jāciena.

Rita Avruseviča, O. Kalpaka Rīgas daiļamata psk., 8. kl.

Tik ļoti gribējās dzīvot, ka nespēju aizmest projām nesen dzimušos sapņus par jauno un laimīgo dzīvi.

Alise Paula Legzdiņa, privātā psk., „Gaismas tilts 97”, 7. kl.

Notikumi uz ledus man lika pieaugt, aizmirst pārgalvību un mainīties. Ir vērts iziet cauri grūtībām, jo tās dara cilvēku stiprāku.

Ieva Radzvilaviča, Ērgļu vsk., 7. kl.

Grīntāla, Zaļgas, Skrastiņa, Skaru Jura redzējumā

Ja mana [Grīntāla] rīcība, izturēšanās lika kādam nepadoties un neļauties izmisumam, ļāva cerēt, ka glābšanās ir iespējama, varu teikt, ka dzīvojis neesmu velti.

Olivers Prānis, Rīgas Valsts 1. ģimn., 8. kl.

Es vienmēr atcerēšos, cik negaidīti cilvēks var nokļūt nāves ēnā un cik tuvs ir ceļš no nāves ēnas līdz dzīvības gaismai.

Esmeralda Burkeviča, Madonas pilsētas 2. vsk., 9. kl.

Jā, es [Zaļga] jutos laimīgs – biju dzīvs un tikšu mājās! Vai man jābūt pateicīgam? Kam? Grīntālam? Lozēšanai un trīs palikušajiem? Liktenim?

Melānija Dalbiņa, privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 7. kl.

Tukšā lapiņa manās [Zaļgas] rokās likās tik viegla, bet vienlīdz smaga, tomēr milzu akmens novēlās no manas sirds. Es būšu viens no tiem, kas varēs dzīvot! Es būšu viens no izglābtajiem!

Paula Lūcija Lejiņa, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7. kl.

To visu atceroties, es [Skrastiņš] sēžu baznīcā uz soliņa. Un kā katru iepriekšējo svētdienu, pateicos Viņam par manis glābšanu no posta un lūdzu. Par tiem, kas palika.

Alise Gucane, privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 8. kl.

Mana [Skaru Jura] vieta arī palika šeit, uz ledus gabala, palīdzot citiem cilvēkiem, kuri ir iemaldījušies jūrā.

Vineta Bolmane, Gaigalavas psk., 9.kl.

 

„Vai nu filozofē, vai nu muzicē, tikai dari kaut ko, attīsties!” (R. Blaumanis)

 

Mēs katrs pats esam atbildīgi par to, cik tālu attīstāmies, un par to, kurā jomā tas notiek. Apstāties attīstībā nozīmē apstāties dzīvot. Es izvēlos dzīvot, nevis eksistēt.

Alīna Briede, Bērzaunes psk., 9. kl.

R. Blaumaņa teicienu par attīstību visi var izmantot kā pamatu, stūrakmeni, centrālo asi savai dzīvei, padarot to mūsdienīgu.

Lorna Barbara Ērla, Cēsu Valsts ģimn., 9. kl.

Ja cilvēks neko nedarīs, lai attīstītos, tad viņam zudīs jēga dzīvot. Nav lielākas bagātības par paša sakrātajām zināšanām un iemaņām. Tās neviens nevar nozagt.

Matīss Kataņenko, Bauskas Valsts ģimn., 8.kl.

Mana vēlēšanās ir muzicēt un attīstīties par radošu personību, tātad darīt, nevis stāvēt uz vietas. R. Blaumaņa mudinājumu vienmēr paturēšu prātā.

Rūdis Kikusts, Rugāju novada Eglaines psk., 9. kl.

Galvenais dzīvē ir neapstāties, skatīties uz priekšu, darboties, jo tikai tā var piepildīt savus sapņus.                                                    

Mārcis Priževoits, Praulienas psk., 9. kl.

Nodarbojoties ar sportu, es tiešām varu atslēgties no stresa un relaksēties. Panākumi rāda, ka es attīstos, augu, pilnveidojos.

Rūdolfs Sprukulis, Aizkraukles novada ģimn., 9. kl.

 

Lauku sētas tēlojums R. Blaumaņa prozā vai dramaturģijā

 

Visas Rūdolfa Blaumaņa sētas ir dzīvas, latviskas, neuzbāzīgas, bet izteiksmīgas.

Kristiāna Šuksta, J. Mediņa Rīgas Mūzikas vsk., 4. kurss

Iedvesma rakstīšanai vislabāk rodas, apstaigājot mīļās vietas manā viensētā. Tā ir mana paradīze, mana lauku sēta, mani „Braki”!

Ieva Bērziņa, Valmieras Pārgaujas ģimn., 10. kl.

R. Blaumanis nesniedz ļoti sīku telpas un apkārtējās vides aprakstu, bet gan smalki to ieauž daiļdarba gaitas izklāstā.

Linda Frīdmane, Rīgas 64. vsk., 12. kl.

Pārliecinošās cilvēciskās kaislības un sarežģīto attiecību atspoguļojums, pat idealizētais pārtikušas saimniecības tēls padara Rūdolfa Blaumaņa darbos atainotās lauku sētas „dzīvas” un reālas.

Māris Jurāns, Rēzeknes 5. vsk., 10. kl.

Sēta nav tikai lietu un ēku sablīvējums, tā ir mājas izjūta, ko veido saskanīgas un harmoniskas attiecības pašam ar sevi, ar savu iekšējo, kritizējošo „es” un, protams, ar līdzcilvēkiem.

Raivis Valters, Daugavpils Valsts ģimn., 12. kl.

Lauku sētas ir īpašas un svētas vietas, kas mums stāsta par senām paaudzēm, kas veidoja tautas dzīvesziņu un tradīcijas.

Aivija Vestfāle, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, 2. kurss

 

R. Blaumaņa, Raiņa un Aspazijas saskarsme

 

Elza Rozenberga, Jānis Pliekšāns un Rūdolfs Blaumanis, atrodot gaismu sevī, darināja gaismu savam traģiskajam laikmetam un visai mūžībai, bet pašu radītāju saskarsme dumpīgi, spēcīgi un iedvesmojoši uzdzirkstī tūkstošiem mainīgās gaismas noskaņās.

Arta Alksnīte, DA Cēsu Valsts ģimn., 12. kl.

Rainis, Aspazija, R. Blaumanis bija radošas, mākslinieciskas personības, atbalstīja cits citu, izjuta simpātijas, bet īpaša tuvuma, kad draugi visu pārdzīvo dvēseliski, tāda, manuprāt, viņu starpā nebija.

Romans Avsjukevičs, Rīgas Rīnūžu vsk., 11. kl.

Skaists un liels bija Aspazijas mūžs, radošā darbā pavadīts. Aiz Raiņa stāvēja zvaigznes un viņam neko nevarēja padarīt. Taču Rūdolfa Blaumaņa zelts bija, ir un arī paliks mūsu tauta.

Rinalds Onckulis, Ogres Valsts ģimn., 12. kl.

Lai gan šos trīs literatūras dižgarus – Raini, Aspaziju, R. Blaumani – vieno kopīgs laikmets un tā aktualitāte, tomēr gan avīžniecības, gan literārā, gan cilvēciskā saskarsme bijusi visai savdabīga, bet jāatzīst, ka rezultatīva.

Amanda Peisiniece, Rēzeknes tehn., 3. kurss

Blaumaņa, Raiņa, Aspazijas daiļdarbos paustās vērtības – mīlēt dzīvi gan vieglajās dienās, gan grūtībās, cienīt, dalīties un veidot savas tautas likteni.

Anna Poņatovska, Jelgavas 6. vsk., 12. kl.

Lasot rakstnieku 1897. gadā izdotos darbus, es saskarsmi starp tiem meklēju nevis vēsturiskos faktos, bet izjūtās un pārdzīvojumos, tie ir sāpes, steiga un mīlestība.

Sendija Tomsone, Rūjienas vsk., 11. kl.

R. Blaumaņa darbi tiek lasīti joprojām, lugas uzvestas teātros, radītie tēli ir kļuvuši par nozīmīgiem simboliem mūsu lielajā pasaulē. Paldies jums, rakstniek!

Jūlians Trofimovs, Rīgas 60. vsk., 11. kl.

Rūdolfs Blaumanis, Rainis un Aspazija latviešu kultūras vēsturē iegājuši kā trīs dižgari, trīs latviešu literatūras ievērības cienīgi attīstītāji, bet viņi ir bijuši atšķirīgi savā radošajā darbībā.                                            

Adrija Zaķe, Rīgas Valsts 2. ģimn., 12. kl.

 

„Mīlestība ir tā lielākā brīnumu radītāja” (R. Blaumanis)

 

Mīlestība ir viena brīnumaina lieta. Dažreiz – brīnumaini muļķīga lieta arīdzan.

Signe Viška, Varakļānu vsk., 12. kl.

Ideālu cilvēku nekad nav bijis, nav un nebūs... Tāpēc ir brīnumi, ticība tiem un liela vēlēšanās tomēr būt tam, kurš rada brīnumu mīlestības vārdā un padara šo pasauli par sprīdi labāku.                                                                  

Marta Vaska, Ērgļu vsk., 12. kl.

Kaut kur pasaulē kāds ir atgūlies gultā un slāpē kliedzienus no asarām slapjā spilvenā, kaut kur kāds mīl, bezgalīgi mīl un mīlēs mūžīgi, bet kaut kur kādā lauku ciematā ir viņa – astoņus gadus vecā Efesa, kurai nav māju.

Nora Bērziņa, Rīgas Valsts 1. ģimn., 11. kl.

Rūdolfa Blaumaņa mīlestība un mīlestība pret izcilo dramaturgu dara brīnumus lasītāja emociju un sajūtu pasaulē.

Diāna Blekte, Rīgas Valsts 2. ģimn., 12. kl.

21. gadsimta cilvēks ir pietiekami izglītots, lai zinātu, ka mīlestība nav brīnumu darītāja un ka, salīdzinot ar 20. gadsimtu, cilvēki ir mazāk naivi un netic visādām pasakām, ka mīlestība spēj dziedēt slimības un patoloģijas, piemēram, kurlumu.

Renāte Draveniece, Rīgas 64. vsk., 11. kl. 

Spēcīgā mīlestības enerģija spēj glābt daudzus šai pasaulē, ir tikai jāprot to izmantot – jāprot mīlēt un pieņemt mīlestību.                   

Liene Kozule, Rīgas vakara ģimn., 12. kl.

Mīlestībā nedarbojas nekādi mistikas un fizikas likumi vai loģiski domu gājieni, tā vienkārši ir jālolo no visas sirds dziļumiem. Kamēr visapkārt pulsē dzīvība, tikmēr ir iespējas kaut ko mainīt. Arī mīlestībā.

Megija Marija Liesma, Ogres Valsts ģimn., 11. kl.

Dzīve bez mīlas ir kā diena bez saules – vienmuļa un izniekota!

Sintija Platā, Rīgas Valsts 2. ģimn., 12. kl.

Mīlestība nezina šķēršļus, tā nezina fizikālus lielumus – nedz attālumu, nedz laiku, nedz barjeras... Sirds vienmēr jutīs, un īsta mīlestība vienmēr dziedinās un nekad nemirs.

Daniela Putniņa, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, 3. kurss

Mīlestība var stimulēt vēlmi vērst kaut ko par labu savā dzīvē, bet nevar pilnībā izmainīt cilvēku.                                                 

Liene Raciborska, Rīgas 64. vsk., 11. kl.

Blaumanis meklēja ideālu starp cilvēkiem, vēlēja mūžīgu mīlestību un laimi, viņa sirds raudāja par to, kur prāts un jūtas negāja vienrokus.

Amanda Slišāne, Jelgavas Spīdolas ģimn., 11. kl.

Mīlestība ir tā lielākā brīnumu darītāja, jo tā ļauj dzīvot. Un vai tad dzīvība nav lielākais brīnums?              

Zigurds Teikmanis, J. Mediņa Rīgas Mūzikas vsk., 3. kurss

Uzticies savai sirdsbalsij un nebaidies mīlēt!

Linda Vainovska, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11. kl.

Dalieties mīlestībā cits ar citu, jo tā dara brīnumu lietas!

Kitija Zēmele, Valmieras Pārgaujas ģimn., 12. kl.