Izdevuma "Dimants staro gaismā" atziņas

Ievads

 Vārds… Izteikts… Rakstīts… Cik daudz cilvēks var pateikt ar vārdu! Vārdi dziedē, saudzē un glāsta, vārdi sāpina, dzeļ un iznīcina. „Lai mūsu dvēseles sarunājas/ Un teic, kas neizsakāms ir,” tā rakstījis mūsu latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis, kurš mūža lielāko daļu pavadījis Braku mājās. Te smeltas idejas kādam darbam, te visas takas zināmas un arī vislabākā rakstīšana.

Braki gadu gaitā ir glabājuši rakstnieka piemiņu, īpašs notikums bija 1959. gada 10. maijs, kad savas durvis apmeklētājiem vēra R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”. Ar pirmā vadītāja Jāņa Ķirškalna (1912 – 2003) un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktores Elzas Rudenājas (1911 – 1998) degsmi, darbīgumu un lielo rakstnieka mīlestību Braku muzejs auga un attīstījās un katru gadu gaidīja tūkstošiem apmeklētāju. Šobrīd Braki ļauj atgriezties tālajā pagātnē, kad Blaumaņi saimniekoja kā rentnieki – te lepnas stāv koka ēkas ar niedru jumtiem, te seni darbarīki un lietas, te joprojām aug rakstnieka stādītie koki.

Par Brakiem un Blaumani skaisti un patiesi ir rakstījuši skolēni, piedaloties jau no 2005. gada R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” un biedrības „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” organizētajos Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas konkursos. Laika gaitā ir bijusi liela skolēnu un skolotāju atsaucība. Uz Brakiem četros gados ir atceļojuši 1070 skolēnu domraksti. Katrā darbā ir maza atziņu pērle. Konkursa organizētāji, vēlreiz rūpīgi pārskatot (2005 – 2008) veiksmīgākos skolēnu darbus, ir apkopojuši skaistākās un vērtīgās domas, gudrības. Līdzās atziņām krājumu papildina Ērgļu mākslas un mūzikas skolas audzēkņu zīmējumi, kuri tapuši pedagogu Vizmas Veipas, Ivetas Pedeles un Andra Džiguna vadībā.

Konkursa žūrijā ir darbojusies literatūrzinātniece Līvija Volkova, žurnālists Arno Jundze, R. Blaumaņa memoriālā muzeja vadītāja Anna Kuzina un speciāliste Zinta Saulīte, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja literatūras sektora vadītāja Dace Zvirgzdiņa, skolotāja Mārīte Breikša un filoloģe Sanita Dāboliņa.

Vārdi… Daudzi skaisti vārdi nu ceļo pasaulē, lai tos lasītu, lai apbrīnotu, lai dvēseli bagātinātu…

Zinta Saulīte
 

Laimīgajiem nav grūti aplaimot arī citus

R. Blaumanis

Nav vērts sniegt tikai prieku un laimi, nezinot, vai kāds to vēlas. Kādam vienmēr jābūt nelaimīgam, lai kāds cits justos laimīgs. Kā gan citādi lai izjūt patiesu laimi, ja ne caur ciešanām?

Lauma Priščenko, Rēzeknes logopēdiskā internātpamatskola

Laime nav ne naudā, ne dārgās mantās, tā ir sirdī. Tas, ka tu šorīt atkal varēji atvērt acis, piecelties, pieiet pie loga un ieraudzīt spožo saules gaismu, dara tevi laimīgāku. Naudai nevajadzētu būt tik nozīmīgai, kāda tā ir pašlaik. Tā ir tikai metāla monētas un papīra gabaliņi!

Arita Šreibere, Ērgļu vidusskola

Laime mums katram sava, un pateikt, kas tieši ir laime, nav iespējams. Daži laimi meklē bagātībā un greznībā, citi dzīvo askētiski un vienkārši un arī ir laimīgi. Dažkārt liktenim labpatīkas spēlēties ar mūsu jūtām un dzīves sasniegumiem tik tādēļ vien, lai paspītētu mums. Un iznākums tā vai tā ir atkarīgs tikai no mums.

Maija Sila, Varakļānu vidusskola

Pieticīgais nekad nav lielīgs vai skaudīgs, tāpēc viņš ir laimīgs. Tikt sev pāri nav viegli. Bet es redzu dzīves jēgu tur – pieticībā, nesavtībā, godīgumā. Un Blaumanis – viņš ir viens no tiem, kuri manī rada ticību, ka kaut kas tāds patiesi ir iespējams.

Inga Priede, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

Tad, kad tu apjēgsi, ka mīlestība pret savu tuvāko padara tavu sirdi neaptverami bagātu, tu vairs netieksies pēc taustāmām bagātībām vai pēc kāda viena cilvēka... Tad, kad tu jutīsi, ka tev pietiek ar visu to, kas tev pieder, gribēsi tikai un vienīgi dalīt to, kas ir tavā sirdī, ar citiem, tad tu patiesi kļūsi laimīga.

Laima Šeņavska, Jēkabpils Valsts ģimnāzija

Nauda pārvalda mūsu pasauli, cieši sagrožo to savās nesaraujamajās važās! Jo mazāk tev būs ar to sakara, jo pieticīgāk tu dzīvosi un priecāsies par to, kas tev dots, nevis bēdāsies par to, kā nav – jo laimīgāks tu būsi. Es ceru – ka pienāks laiks, kad cilvēks vairāk valdīs naudu, nekā nauda cilvēku. Laiks, kad arī tie, kas pieticībā laimīgi nespēj būt, varēs bez bažām celties un tiekties paši pēc savām debesīm.

 Helmuts Caune, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija

Man patīk, ka tauta smejas

R. Blaumanis

Cilvēks piedzimst ar kliedzienu, bet nomirst klusā nopietnībā. Savas dzīves laikā iemācās smieties. Smejas par daudz un dažādām lietām. Smiekli ir neaprakstāma laime, kas cilvēkam dota. Smiekli izdaiļo un krāšņo ikdienu, tie padara to vieglāku.

Artūrs Grigulis, Ērgļu vidusskola

Tik daudz veselīgu smieklu vienkopus kā Rūdolfa Blaumaņa darbos nevar vērot nevienā no mūsdienu latviešu sacerējumiem. Tas ir savdabīgs humors, ko neviens nespēs atkārtot, jo mūsdienu dzīvi ir ieņēmušas amerikāņu komēdijas un grāmatas, tādēļ daudzi mūsdienu autori aizguvuši smieklus no svešām tautām. Šim humoram un smiekliem nav dvēseles, kas prastu aizraut līdzi smieklu pasaulē.

Katrīna Buka, Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija

Rūdolfa Blaumaņa joki ir pilni gaišuma un siltuma – gaiši un silti kļūst ikvienam, kas tajos ielūkojas. Tie mūs uzrunā, liek aizmirst ikdienu un problēmas, aizgaiņā drūmo noskaņojumu, aizved citā pasaulē… Rakstnieks smiedina un smīdina lasītājus ar neparastiem, komiskiem atgadījumiem iz dzīves, kas tos padara tik saprotamus un ikvienam mīļus. Smaidoša tauta ir laimīga tauta.

Madara Ļaudaka, Skrundas 1. vidusskola

Viņa joki ir skābeni kā etiķainais vīns no Marijas pudeles Rindēnam, tie ir rūgteni kā Pindacīšas, Tomulīšas, Bebenes izteicieni strīda laikā, R. Blaumaņa lugu pīpes. Tie ir gaiši, dzirkstoši kā Kārlēna, Rūda, Annules un Jaņuka dziesmas, saldeni kā Joskes, Zāras simpātijas, saldais vīns. Tie ir nevainīgi kā Trīnes grēki, piparoti kā Lavīzes vīrišķība, karsti kā „pletīzers”, mīlnieku stāsti. Tie ir biezi kā Taukšķa naudas žūksnis, ļauni kā lielas naudas, bagātības joki ar cilvēku dvēselēm. Tie ir zaglīgi kā Pētera ābolu, Pindacīšas lakatu čiepšana, līki kā zelta kupris, asprātīgi kā Ābrama aforismi. Tie ir silti kā siržu zagšana, mīļi kā Jāņu vainagu, jāņuzāļu pieskārieni un dzīvotspējīgi kā pirmskāzu burzma, aplīgošanās dziesmas, vasaras Saulgrieži. Bet visi R. Blaumaņa joki ir sirsnīgi, labestīgi, tieši tādēļ man tik tuvi.

Gatis Zenčenko, Cesvaines vidusskola

Blaumanim patīk, ka tauta smejas. Un tautai patīk smieties, nevis apsmiet kādu par kaut ko sliktu, bet gan no sirds un dvēseles smiet labos smieklus. Smieties par sauli, par vēju, par veiksmi loterijā. Pasmieties par sniegu un puteni, par kārtējo šķērsli, ko dzīve uzlikusi – smiekli tikai palīdzēs to apiet.

Jānis Supe, Balvu pilsētas ģimnāzija