1989-1998
Muzeja vadītāja Anna Kuzina. Darbinieki – Māra Briede, Aivars Platais, Laima Rugāja, Lonija Bērzkalne, Jānis Vindelis, Biruta Virse, Diāna Kuzina, Marta Zosāre, Valdis Zosārs, Antoņina Kalēja, Ēriks Ungers, Raivis Bičevskis, Jānis Āboliņš.
Pasākumi – Dzejas dienas „Vecpriekšēnos”, veltītas Blaumaņa laikabiedra dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Pētera Blaua 133. dzimšanas dienas atcerei, kurās piedalījās Blauu dzimtas pārstāvji, Madonas „Skandinieki” Arta Kumsāra vadībā, Ērgļu vidusskola (1989). L. Līces skulptūras „Edgars” atklāšana (1990). Ārpus muzeja organizēti un vadīti vairāki pasākumi – „Es aizdedzu sveci vējā”, „Sāpēm es sacīšu dziesmu”, veltījums staļinisma režīma represēto novadnieku piemiņai (1990–1995). Jānim Grotam 90. Nacionālā teātra „Indrāni” uzveduma filmēšana „Brakos” Gunāra Cilinska režijā (1991). O. Skaraiņa skulptūras „Rozes mātei” atklāšana (1992).
1990. gados „Brakus” sāka apmeklēt trimdas tautieši. Ievērojamākie viesi bija publicists un vēsturnieks no Zviedrijas Uldis Ģērmanis (1991), Latvijas Goda konsuls Kalifornijā (ASV) Aivars Jerumanis (1992). Sākās Madonas rajona sadarbība ar Vācijas pilsētu Vaiji, kurā aktīvi iesaistījās muzeja vadītāja Anna Kuzina, uzaicinot ciemiņus gan uz Jāņu, gan Pēterdienas pasākumiem „Brakos”.
1993. gadā notika R. Blaumaņa 130. dzimšanas dienai veltīti sarīkojumi. 17. aprīlī muzejā aizsākās Rūdolfa dienas talkas, kas turpinās katru gadu.
Rīgas 25. vidusskolas folkloras pulciņa vadītāja skolotāja Rita Raņķe bija biežs viesis „Brakos”, piedaloties dažādos folkloras svētkos – Jāņos, Mārtiņos, Ziemassvētkos. Vasarās notika nometnes, kuras organizēja paši nometņu vadītāji – floristu nometne (Aija Žagariņa, Rita Garaissils) (1993–1998), Madonas pilsētas mākslas skolas nometne (Daiga Simsone), Dainu skolas nometne (Māra Mellēna, Ernests Spīčs) (1993), ziemā notika Bērnu Vides skolas nometne (Baiba Bikše) (1993, 1994).
Ar 1994. gada maiju sāka iznākt Daugavas Vanagu Ērgļu nodaļas avīze „Ērgļu Vēstis”, kuras vadītāja divus gadus bija Anna Kuzina. 1994. gadā „Brakos” notika R. Blaumaņa Kopoto rakstu izdevēja apgāda „Cīrulis” organizētie grāmatu svētki. Norisinājās pasākumi ārpus muzeja, kuros aktīvi iesaistījās muzeja darbinieki, – Leģionāru atceres diena, Represēto piemiņas diena, Lāčplēša diena (sākot no 1995. gada).
1997. gads – Daugavas Vanagu dzejas dienas, tikšanās ar rakstnieci Kelīnu Klānu. 1998. gada janvārī kinofilmas „Purva bridējs” 30 gadu un R. Blaumaņa 135. dzimšanas dienas atceres pasākumā piedalījās mākslinieki – Vija Artmane un Uldis Pūcītis. Pavasarī „Brakos” ciemojās rakstnieki – Jānis Liepiņš un Ilze Indrāne.
Izstādes – atjaunotās ekspozīcijas „R. Blaumaņa dzīve un daiļrade” iekārtošana RTU Sporta bāzes ēkā (Vita Mālniece) (1992). Tematiskas izstādes sīklopu kūtiņā un labības klētī – „Skaidiena”. „Salna pavasarī” (1992). Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu ilustrācijas R. Blaumaņa darbiem. Madonas un Ērgļu daiļamatnieku rokdarbi (1993). R. Blaumaņa literārie tēli Līzes Dzeguzes studijas koktēlnieku amatieru darbos (1994). Ērgļi Ernesta Krūmiņa fotogrāfijās. R. Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” iestudējums Nacionālajā teātrī 1994. gadā. „Braku” apkārtne Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu zīmējumos (1995,1998). Dūdars un Zāra ar mašīnām klāt. Zirglietas un aizjūga piederumi. Ritas Garaissils floristikas skolas nometnes kursu dalībnieču diplomdarbi – kāzu pušķi (1996). Mildas Šaltiņas akvareļi (1997). Zirgs Blaumaņa daiļradē. Bērnu zīmējumi R. Blaumaņa pasakai „Velniņi” (1998).
Uzņemta videofilma „Braki četros gadalaikos”, autors – Jānis Āboliņš (1994).
Izdots muzeja prospekts (1995).
Kopā ar Madonas muzeju piedalīšanās ekspedīcijā Ērgļu un Jumurdas ciemā (apzinātas 120 saimniecības) (1989). Organizēta ekspedīcija pa Latvijas neatkarības cīnītāju dzīves un cīņu vietām Ērgļu novadā (Emīls Ozols, Indulis Zvirgzdiņš, Bruno Podiņš) (1991).
Zinātniskās tēmas – R. Blaumaņa literārie darbi mākslinieku ilustrācijās. Dzejnieks Pēteris Blaus – R. Blaumaņa laikabiedrs (1989). Ērgļu novada folklora. Veltījumi Blaumanim, „Brakiem” (1990). Emīla Ozola atmiņu apkopojums. Sabiedriskā dzīve Ērgļu novadā 19./20. gs. mijā un tās atspulgs R. Blaumaņa daiļradē (1991). „Braku” māju vēsture (1992). Zemnieku sētas Ērgļu novadā un to tēlojums R. Blaumaņa darbos (1993), Ērgļu iedzīvotāju atmiņu un dzīvesstāstu pieraksti (Osvalds Akmentiņš, Jānis Dzenis, Mirdza Garbars, Milda Reitere, Pēteris Bērziņš, Stefānijs Seleckis, Uldis Reiters, Pēteris Zaretoks, Alma Zaltāne, Jānis Sprancmanis, Pēteris Solovjevs, Elza Kurmēna, Kārlis Kurmēns, Mirdza Tetere, Jānis Bazulis) (1994–1998). Ērgļu Blaumaņu kapu vēsture (1995), Ērgļu pagasta mazpulku vēsture. Ērgļu luteriskā draudze laikmetu griežos. R. Blaumaņa dzīves un literārās darbības hronoloģija. R. Blaumanis un vācu kultūra. Ērgļu novadnieki – jubilāri (P. Blaus, J. Grots, K. Rasiņš, A. Rasiņš) (1994–1998). Blaumanis par krogiem, krodziniekiem un alu. Ēdieni un dzērieni R. Blaumaņa darbos – latviešu uztura un dzīvesveida raksturotāji (1997).
Brīvdabas izrādes – Latvijas Nacionālā opera – R. Kalsona operas izrāde „Pazudušais dēls”. Aizkraukles Tautas teātris – R. Blaumaņa pasakas „Velniņi” dramatizējums. Liezēres pagasta Ozolu teātris – R. Blaumanis „Paradīzē”, „Šūpulis” (1997). Ņujorkas latvieši un Latvijas mākslinieki – A. Jansona mūzikls „Laimes reibonī” (1998).
Nozīmīgākos saimnieciskos darbus veica talku veidā. Latvijas Republikas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības centrālā padome Leo Bērziņa vadībā iestādīja 30 ābelītes jaunajā „Braku” augļu dārzā (1989). No 1989. līdz 1992. gadam noritēja labības klēts (1990) un zirgu staļļa (1992) celtniecība, darbus vadīja Latvijas PSR Zinātniskās restaurācijas pārvalde. 1990. gadā izgatavoja zedeņu žogu no sīklopu kūts līdz rijai un mājai, 1992. gadā – no lielās kūts līdz sīklopu kūtij.
Kā piemiņu „Brakiem” Ērgļu vidusskolas 11.a klase skolotājas Baibas Krūmiņas vadībā izveidoja jaunu ozoliņu rindu gar Veco Ērgļu ceļu. Skolotāja Gaida Millere un 4.a klases audzēkņi iestādīja un kopa 145 eglītes un 20 priedītes pie Sausās gravas ziemeļu nogāzē (1991).
1995. gadā atvēra biļešu kiosku, 1997. – sīklopu kūtī iekārtoja SIA „Dālderis” kafejnīcu veikalu „Pie Matīsa”, SIA „Elbra” ievilka elektrību kioskā un sīklopu kūtī, 1998. – tika veikta niedru jumta nomaiņa pirtij.
