Par muzeju
R. Blaumaņa memoriālais muzejs Braki dibināts 1959. gada 10. maijā. Visas ēkas ir restaurētas un veidotas tā, kā tas ir bijis rakstnieka dzīves laikā.
Braku sētu veido 8 ēku komplekss – dzīvojamā māja, klēts, rija ar gubeni, piedarbu un maltuvi, zirgu stallis, labības klēts, kūts ar vāgūzi, pirts un sīklopu kūts.
Braku takas aizved uz Zibensšķelto akmeni, Edgara skulptūru, Simtsoļu taciņu, Noliņa ābeli, Pieminekļa akmeni, Jāņkalniņu, Pirtsgravas avotiņu.
„Braku” ēku raksturojums
Dzīvojamā māja ar namiņu – Restaurēta 1959. gadā. Ēkas vidū senatnīga apkures sistēma – plīts un maizes krāsns, ko kurinot sasila visa māja. Mājā sākumā bija divas telpas – saimes jeb lielā istaba, kurā dzīvoja „Braku” gājēji, un saimnieka istaba, kurā mita Blaumaņu ģimene. Saimnieku gals 1894. gadā tika pārdalīts uz pusēm ar dēļu starpsienu, izveidojot divas atsevišķas telpas – viesu, sauktu arī par mātes istabu, un rakstnieka istabu. Mājas iekārta atbilst rakstnieka dzīves laika periodam (1868–1908).
Klēts (Drēbju kambaris) – Atjaunota 1961. gadā. Klētī glabāja dažādas uzturvielas, drēbes un mantas. Uz klētsaugšas žāvēja tējas zāles, nolika ābolus. Karstajās vasaras dienās klēts noderēja dzīvošanai un gulēšanai. Klētī atrodas pūra lādes, drēbju skapis, gultas, tītavas un citi sadzīves priekšmeti.
Rija ar piedarbu – Restaurēta 1963. gadā. Rijā ir iebūvēta krāsns – atrodas stūrī pazeminātā vietā. Krāsnij nav dūmvada. Kurinot dūmi plūda laukā pa lūku. Rijas augšpusē atrodas apaļkoki – rijas ārdi. Uz tiem lika žāvējamo labību, linus, zirnājus, kaņepājus. Rijā novietoti spriguļi, kuļamie bluķi, labības sieti (kretuļi), rijas lukturi.
Piedarbs – Telpa labības kulšanai. Te novietoti labības un linu apstrādes rīki – vētījamā mašīna, vienroča izkaptis un mazie grābeklīši labības pļaušanai, sirpis, salmu grābekļi, linu mīstīklas – tilta mīstīkla, darbināma ar zirgu, bluķa mīstīkla, rokas mīstīkla, griežama ar diviem rokturiem, brauktuves, kulstāmais rats, linu susekļi un sukas.
Maltuvē tika malti graudi – gan miltu ieguvei maizītes cepšanai, gan rupjākais malums lopbarībai.
Sīklopu kūts – Atjaunota 1988. gadā. Te turētas aitas, cūkas, mājputni. Šobrīd aplūkojamas vairākas izstādes – „R. Blaumanis dzīvē un literatūrā”, „O. Skarainis – skulptūras „Rozes mātei” autors”, „Novele „Nāves ēnā””.
Labības klēts – Restaurēta 1990. gadā. Izmantota graudu, miltu, biškopības produktu, iedzīves priekšmetu, saimniecības piederumu un darba rīku glabāšanai. Šobrīd apskatāms Blaumaņu dzimtas koks un izstāde „„Braku” muzeja vēsture”.
Zirgu stallis ar klētiņu – Atjaunots 1992. gadā. Starp stalli un klētiņu vaļēja iebrauktuve siena pievešanai, sienu no vezuma padeva uz staļļaugšas. Blaumaņa laikā „Brakos” turēja 3-5 zirgus: viens izbraukšanai, jaunzirgs, pārējie darbam. Klētiņā atradās zirglietas un zirgu kopšanas piederumi. Gaidot kumeļa nākšanu, kāds puisis vai pats saimnieks nakšņoja klētī. R.Blaumaņa dzīvē un daiļradē zirgam ir bijusi liela nozīme.
Lielā kūts ar vāgūzi – Restaurēta 1965. gadā. Kūts sadalīta trīs telpās, divās no tām mita govis. Rakstnieka dzīves laikā kūtī stāvējušas 18-20 govis. Kūtsaugšā glabāja sienu.
Vāgūzi jeb ratnīcu ēkas galā izmantoja braucamo piederumu un darba rīku glabāšanai, arī siena un salmu novietošanai. Vāgūzī atrodas līnijdroška, groza droškas, kamanas, ragavas, tapu ecēšas, atsperecēšas, lemešarkli, spīļarkls, siena dakšas, grābekļi.
