Mēs katrs esam kā pērle, kas kādā skaistā dienā pārvērtīsies par dimantu. Strauji, acumirklī! Mēs spīdēsim visā spožumā pat vismelnākajā vietā un radīsim gaismu un siltumu vietā, kur tas liekas bezcerīgi.

Anita Muzikante, Augstkalnes vidusskola

Cilvēks ir dabas bērns – tās koka šūpuļos auklēts, tās vēja spārniem apglaudīts, tās sniega puteņiem pērts un lietus lāsēm mierināts.

Anna Ščur, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Gudrs cilvēks ir tas, kas prot cienīt un saglabāt to, kas viņam dots, kā arī prast to izmantot tā, lai gan savu, gan apkārtējo dvēseles varētu piepildīt ar gaišajiem pārdzīvojumiem un jūtām. Viņš cenšas, dzīvojot šodien, domāt par rītu. Tas cilvēks, kurš ir gudrs, nebaidās mēģināt un eksperimentēt dažādos veidos sasniegt iecerēto, jo viņā nav baiļu kļūdīties.

Līna Oboļeviča, Daugavpils Valsts ģimnāzija

Vislielāko ievērību pelnījuši cilvēki, kas pilnīgo savas dotības un talantus par spīti kādiem fiziskiem vai garīgiem trūkumiem. Šie cilvēki ir pelnījuši, lai ikviens veselais viņu priekšā noņemtu cepuri un izrādītu visdziļāko cieņu un apbrīnu.

Diāna Orlovska, Kārsavas vidusskola

Manu iedzimto dāvanu puķe vēl tikai aug un veido pumpuru. Vēl daudzus gadus man tā jālolo, jākopj, jāsargā, lai uzplauktu, lai nav viendienīte, bet gan rieš jaunus un jaunus pumpurus.

Santa Murāne, Praulienas pamatskola

Visvairāk mani sāpina pasaules netaisnība – melnās dūņas, kas pastāvēs tik ilgi, kamēr vien cilvēks – šī dīvainā būtne, kas nekad nezina, ko īsti grib, bet kas valda pār pasauli, pastāvēs uz šīs Zemes, tā ir kā diena pret nakti, kad cilvēks, kas grib izpildīt savus mērķus, cīnās pa naktīm un ieliek milzīgu un pacietīgu darbu, lai tos sasniegtu, bet kāds cits, kas saldi guļ šajā laikā, spēj sasniegt vajadzīgo bez īpašas piepūles un satraukuma.

Līna Bērzkalna, Ērgļu vidusskola

Ir vajadzīgs stingrs raksturs un savaldība, lai spētu saprast un piedot. Indivīds, kurš neinteresējas par saviem līdzcilvēkiem, dzīvē sastopas ar vislielākajām grūtībām un sagādā citiem ļoti daudz sāpju. Šie indivīdi lielākoties visi ir neveiksminieki. Tieksme pēc lielāka labuma spēj pazudināt ikvienu cilvēku.

Evija Īzaka, Jūrmalas 1. ģimnāzija

            Pati spožākā gaisma nāk no cerību dimantiem, tie tūkstoš reižu spožāk atstaro gaismu, kurai jānāk no ticības apvītas sirds... Pieņemt savu likteni, savu sūtību un noticēt, ka vienīgā laimes atslēga ir atrodama dziļi pazemē, kur dubļi un netīrumi to slēpj, ir uzvara pār dzīvi. Pakāpieni pretī laimei ir noziesti ar eļļu, kura liek paslīdēt un krist, bet gribasspēks piespiež celties un turpināt iesākto ceļu augšup... Sapņiem ir lemts piepildīties, ja daļu no sirds atdod ticībai.

Līga Čevere, Varakļānu vidusskola

Fiziskais cilvēks ir zemes un tumsas cilvēks, bet garīgais cilvēks ir debesu un gaismas cilvēks. Cilvēka būtība ir garīgums, prāta ģēnijs un sirds. Šie dimanti ir jāceļ gaismā, lai tie starotu lepnumā.

Ina Jeremejeva, Jelgavas vakara (maiņu) vidusskola

Mēs meklējam dimantu visur, bet īstais dimants ir katrā no mums, un diezin vai tas pats sāks spīdēt, ja to iznesīs gaismā. Visupirms tas ilgi un pacietīgi jāberž un jāslīpē skaudrajos dzīves līkločos, jāslacina ar asarām un jāpulē patiesiem smiekliem, pazemīgi gaidot to uzmirdzamies sevī un atstarojoties debesīs.

Ansis Drubiņš, Rīgas Kultūru vidusskola

Gaisma – tās ir rūpes par otru. Tās izpaužas visdažādākajos veidos. Gaisma var būt tik spoža un silta kā saules stari, kuri spēj atmodināt no dziļā ziemas miega sniegpulkstenītes, dot spēku spraukties cauri sniegam zaļdzeltenajiem, trauslajiem asniem. Vai kā sveces liesma, kura, pēc manām domām, līdzvērtīga dvēseles gaismai – tumsā un nomāktībā, dažādās dzīves situācijās tā dod cerību, spēku un atbalstu, vieš pārdomas, sekmē kādas idejas rašanos ne vien sev, bet arī otrai dvēselei.

Loreta Boļševiča, Kārsavas vidusskola