Konkursi 15. konkurss

Konkursa darbos ieskatoties

 Braku kalnā uzkāpjot

 

Vēlos, lai katrs kalnā kāpējs redzētu „Brakus” gluži kā es – kā mīļas mājas, kā vietu, kurā ir vēlme atgriezties.

 Elīza Bērziņa, Jaunmārupes psk., 8.kl.

Ģeologi apgalvo, ka Latvijā zelts nav atrodams, taču es ar smaidu sejā un liesmiņu dvēselē saku, ka ir! Rūdolfs Blaumanis ir mūsu zelts, jo Blaumaņa zelts bija viņa tauta, zeme, tuvie un mīļie cilvēki!

Madara Mieze, Tukuma 2. psk., 9.kl.

Vēlos uzkāpt Braku kalnā, iepazīt tuvāk izcilā rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīvi, daiļradi, attiecības ar tā laika cilvēkiem.

Undīne Dzene, Madlienas vsk., 8.kl.

Nekad nepārstāt ilgoties un tiekties, atklāt un neapstāties, lai nebūtu laika garlaikoties! Lūk, tas ir mans ceļš uz panākumiem!

Gita Jarocka, Taurupes psk. Meņģeles filiāle, 7.kl.

Lai katrs kalns ir jauns atspēriena solis manai nākotnei, tāpat kā Rūdolfam Blaumanim daudzie stāstu, noveļu, lugu galvenie tēli.

Elizabete Kalniņa, Lubānas vsk., 9.kl.

Braku kalns nav no salmiem veidots, bet gan no dabas krāsām, vēstures sāpēm un literatūras pērlēm.

Marta Lazdāne, Preiļu 1. psk., 9.kl.

„Brakos” satiekas pagātne un tagadne. Es varu būt droša un mierīga, ja zinu, no kurienes nāku…

Alīna Muša, Ērgļu vsk., 7.kl.

Tik īpašā vietā, kurā cilvēks jūtas ērti, mājīgi un jauki, domas sliecas uz skaisto, ko R. Blaumanis spējis noķert un paturēt tik ilgi, lai uzrakstītu to uz papīra.

Līna Osīte, Rīgas Valsts 1. ģimn., 7.kl.

Cik labi, ka ir mājas, kurās kāds gaida, kurās vienmēr gribas atgriezties! Cik labi, ka pat vistumšākajā naktī var ieraudzīt baltu dienu!

Loreta Ozola, Taurupes psk. Mazozolu filiāle, 8.kl.

Mani soļi Braku kalnā ir pārāk īsi, bet domāju, ka esmu kļuvusi bagātāka ar interesi, iedvesmu un prieku uzzināt ko vairāk par R. Blaumani.

Polina Popova, Strenču novada vsk. Sedas filiāle, 9.kl.

Uzkāpjot kalnā, skaidrs bija R. Blaumaņa lēmums – kļūt par rakstnieku, kas izstāsta savos stāstos par Latvijas neticami brīnišķo dabu un to, ka visiem cilvēkiem ir lielākas vai mazākas problēmas.  

                                                   Viesturs Priednieks, Kusas psk., 9.kl.

R. Blaumaņa „Braki” ir Latvijas kultūrvēstures ainavas pamatelements, arī daudziem kļuvusi it kā par pielūgsmes un attīrīšanās vietu.

Ralfs Zunda, Rencēnu psk., 8.kl.

 

Lauku sētas raksturojums R. Blaumaņa pasakā „Velniņi”

 

Sētai visapkārt virmo pozitīvā enerģija: dievbijība, miers, kārtība, labklājība. Saimnieka labi ieviestā kārtība mājās ir kā neredzams aizsargvalnis. Tā spēj pasargāt pat no paša velna, un nekas to nevar izjaukt.

Laura Melngalve, Ogres Valsts ģimn., 9.kl.

Lauku mājas ir kā maza, atsevišķa pasaulīte, pat kosmoss, tikai planētas ir rija, kūts, pirtiņa, un zvaigžņu ceļi – baltās taciņas, kas vijas pāri tiltiņiem un grāvīšiem, gar dīķīti pie vārtiņiem, no miķelīšu puķu dobes līdz slieksnim.

Fredis Gailītis, Rēzeknes 5. vsk., 8.kl

Ja pasakas „Velniņi” radītā sajūta bija vēsturiska, tad manas lauku sētas sajūta ir mūsdienīga, ietiekusies 21. gadsimtā, bet tikpat droša un stabila.

Lienīte Daibe, Smiltenes vsk., 8.kl.

Nekur nav tik skaisti kā īstā latviešu sētā!

Markuss Ivulāns, Jaunmārupes psk., 7.kl.

Izrādās, ka gan manā, gan Blaumaņa sētā nav nemaz tik daudz to gružu un netīrumu, jo par šo tīrību gan iekšēji, gan ārēji jau esam parūpējušies paši.

Katrīna Kate Millere, privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 8.kl.

Pasaka „Velniņi” nekad nepieviļ ar savu dzirkstošo humoru, komiskajiem personāžiem un reālistiski atveidotajām darbības situācijām.

Orests Pastars, privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 9.kl.

Arī no velna par cilvēku var pārtapt, pat netiekot no elles izrakstītam. Ja tikai būtu tikpat liels gribasspēks, labo darot, kāds ir, kad vēlme ir nedarbu paveikt.

Elizabete Puzule, privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 9.kl.

No pasakas pretim strāvo lauku senā kultūrvide, kas mūsdienās kalpo kā radošais avots intereses izraisīšanai.

Mārtiņš Rainskis, Rencēnu psk., 8.kl.

Šī lauku sēta ir īsta paradīze, tur valda kārtība un miers, tas, ko velniņi nesaprata un nespēja izjaukt.

Markuss Titajevs, Rīgas Zolitūdes ģimn., 9.kl.

Izcils sniegums, neparasts redzējums un spēcīgs vēstījums – tāds ir mans ceļojums kopā ar mazajiem, no elles izmukušajiem palaidņiem.

Elīna Vilkena, Olaines 1. vsk., 7.kl.

 

„Par ko pieaugušie skumst, par to daudzreiz bērni priecājas.”

(R. Blaumanis)

 

Pieaugušajiem ir lielā dzīve, kas nereti ir izdzīvošana, lielas problēmas risināmas, taču bērniem līdz zināmam vecumam ir atļauts par dzīvi priecāties. Skumji, ka ne visiem ir laimīgas dienas.

Luīze Burmistrova, Bauskas Valsts ģimn., 9.kl.

Skumja tā pieaugušo dzīve ir. Tad jau labāk būt bērnam.

Aleksa Ārmane, Ogresgala psk., 9.kl.

Mēs nemaz nenojaušam, ka pieaugušie ir tie, kuri, uzņemoties rūpju nastu, nosargā mūsu bērnišķīgo prieku.

Danute Briģe, Jelgavas 4. vsk., 9.kl.

Visiem vecākiem vēlos pateikt: „Kamēr mēs esam pusaudžu vecumā, ļaujiet mums dažreiz padraiskoties kā R. Blaumaņa velniņiem! Neatņemiet mums mūsu bērnību!”

Sandija Keita Bukeja, Ogresgala psk., 7.kl.

Vienmēr vajag novērtēt katru saules staru, katru rasas pilienu, katru rītu. Katru cilvēku dzīvē arī vajag novērtēt, pat ja viņš dara tev kaut ko sliktu.

Līna Jankauska, Strenču novada vsk. Sedas filiāle, 9.kl.

Tas nekas, ka jau esmu liela, bet man patīk nedaudz aizņemties ābolus kaimiņu dārzā, nedaudz neklausīt mammuci un kopā ar māsas sīčiem „draiskoties – te kūleņot pa zāli, te lēkāt pa zariem”.

Kerija Keita Kampāne, Aglonas Katoļu ģimn., 9.kl.

R. Blaumanis ir dzīvojis kā pieaugušais, priecājies kā bērns un palicis mūsu atmiņās kā apbrīnojams sava amata meistars. Un tieši tāpēc viņš ir kas īpašs.

Lelde Kurme, Jaunmārupes psk., 9.kl.

Bērnība priecājas par lielajām peļķēm, kamēr lielā dzīve sargās no slapjām kājām, bērnība priecājas par ledu uz ceļa, kamēr pieaugušie cenšas novaldīt mašīnu vai arī baidās krist augšpēdus un smagi traumēties.

Arita Mieze, Cēsu Bērzaines psk. – attīstības centrs, 9.kl.

Es kā bērns priecājos par jūru, vēju, rudens lapu, sniegu, lietu, bet pieaugušie skumst par gaidāmo vētru, vēja brāzmām, mitro rudeni, aizputinātiem ceļiem. Cik atšķirīgas ir bērnu un pieaugušo pasaules!

Ivans Minajevs, Rīgas Zolitūdes ģimn.

Es gribu tāpat, kā tev bija, kad biji meitene. Tu stāstīji, kā bērnībā savu rociņu neatlaidi vaļā no mammas, kamēr nebijāt atgriezušās no ikdienas pastaigām un jaukajām sarunām. Kopā zīmējāt, šuvāt un…

Laura Mūrmane, Taurupes psk, Meņģeles filiāle, 7.kl.

Dažkārt, kaut arī zinu, ka viņi [bērni] izdarījuši kaut ko sliktu, padomāju, vai aiz tā nav kāds āķis. Un tas reizēm uzlabo dienas noskaņu.

Kristīne Anna Prauliņa, Ērgļu vsk., 7.kl.

Bērnu dienas ir vienas un vienīgas, tik raibas un pilnas ar zeltainiem notikumiem, kuras aizies vēja spārniem, un tu pat nepamanīsi, cik daudz esi palaidis garām.

Anete Annija Romuļa, Kusas psk., 9.kl.

Mūsdienās bērni domā, ka bērnība ir visbriesmīgākais laiks dzīvē, jo jāiet skolā un jānodarbojas ar lietām, kas neinteresē, taču daudzreiz mēs, pieaugušie, skumstam, ka daudz ko palaidām garām un tagad to vairs nevaram apgūt.

Sintija Rubene, Praulienas psk., 8.kl.

Dzīve būtu vienkāršāka, ja pieaugušie spētu uz lietām paskatīties no bērnu skatupunkta.

Kristiāna Šasko, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7.kl.

 

Kas būtu Latvija bez Rūdolfa Blaumaņa?

 

Vai tu kādreiz esi domājis, kas būtu dzīve bez Blaumaņa un kas būtu Latvija bez Blaumaņa?                                                       Evelīna Maderniece, Jēkabpils 3. vsk., 11.kl.

Kas būtu Latvija bez Rūdolfa Blaumaņa? Kas būtu es bez Rūdolfa Blaumaņa? Bez diženā Rūdolfa Kārļa Leonīda Blaumaņa? Nevēlos to pat apzināt…

Sigita Skrastiņa, Rīgas Valsts 2. ģimn., 12.kl.

Dzejnieks esot vien savai tautai, zem cieņas esot sevi reklamēt. Viņam ziedoņa sapņi…

Žanis Jarinovskis, Rīgas Valsts 2. ģimn., 12.kl.

Kas tad būtu Latvija bez Rūdolfa Blaumaņa? Tā būtu nepiepildīta – ar Blaumaņa mīlestību, sirds siltumu, gudrību un pašu svarīgāko – savas zemes mīlestību.

Sanija Natālija Baikova, Rēzeknes Valsts poļu ģimn., 11.kl.

R. Blaumaņa zudums būtu milzīga traģēdija katram latviešu kultūras cienītājam vai arī vienkāršam viņa darbu pielūdzējam.

Ēriks Beļtjukovs, Rīgas Valsts 2. ģimn., 12.kl.

Blaumaņa spertie soļi paliks uz teātru skatuvēm, Latvijas Kultūras kanona vērtību kopumā, kinoekrānos, Silmaču tradīcijā.... Šīs mūžīgās zīmes nesīs Blaumaņa dižos darbus nākotnei.

Lūcija Burmeistere, Kārsavas vsk., 12.kl.

Paldies Blaumanim par viņa radīto darbu dvēseliskumu, sirds bagātību, patieso vērtību, kura, gadiem ritot, nezūd. Mēs esam lepnas un jūtamies pagodinātas, ka Blaumanis ir dzimis tieši mūsu valstī.

Alīna Fiļušina, Sofya Kurochkina, Rīgas Zolitūdes ģimn., 11.kl.

Visa Latvija ir lepna par to, ka viņai ir vairākas spožas zvaigznes un izcilas personības, un viena no tām ir Rūdolfs Blaumanis.

Andrejs Komissarovs, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11.kl.

Bez šī dižgara latviešu literatūras un kultūras kvēle nebūtu tik spoža kā šobrīd, kad mazie velniņi uzmana degošo dzirksti, bet varonīgais Tālavas taurētājs no egļu galotnēm lūko to nosargāt.

Elīna Krastiņa, Ogres 1. vsk., 11.kl.

Nav nepieciešami fantastiski sižeti ar laimīgām beigām, lai pelnīti iegūtu vietu starp Latvijas literatūras klasiķiem, ir nepieciešamas vien patiesas emocijas un vērtības, kas nezaudēs savu aktualitāti arī pēc simtiem gadu.

Emīlija Mariševa, Ogres tehn., 2. kurss

Kādam šķiet, ka bez R. Blaumaņa Latvija nebūtu tā pati, bet cits uzskata, ka viņa darbiem nav īpašas nozīmes, un abiem ir taisnība. Tikai šī taisnība izmainās, tiklīdz mēs izmainām mūsu vērtības.

Mārtiņš Ludis Meija, Druvas vsk., 12.kl.

Blaumaņa darbi ietekmējuši manu personību, manu identitāti, manu ES, tie manī veido latviskumu.

Alise Prancāne, Rēzeknes tehn., 2. kurss

 

Par ko sapņo R. Blaumaņa lugas „Indrāni” varoņi

 

Liels gribasspēks bija visiem R. Blaumaņa „Indrānu” tēliem, jo neviens neatkāpās no sava. Visi kā stūrgalvīgi āži badījās savā aplokā, nepamanīdami to, ka, saāķējušies ar ragiem, nodara sliktu ne vien paši sev, bet arī mīļajiem.

Matīss Reinšmits, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11.kl.

Vecumdienās sapņi kļūst daudz piezemētāki, bet tajā pašā laikā vairāk koncentrēti uz tuvāko cilvēku nākotni, vairs nelaužas ego un nesaprotama vēlme kaut ko pierādīt.

Madara Linna Ēvalde, Rīgas Valsts 2. ģimn.

Luga „Indrāni” mums māca nevis pilnīgi atteikties no šīs pasaules labumiem, bet skrējienā pēc tiem neaizmirst mūžīgās lietas.

Laura Grigule, Preiļu 2. vsk., 11.kl.

Latvijas koki palīdz mums sapņot lielus un labus sapņus… Īpaši sapni būt labam savā sirdī, lai dzīvotu mūžīgi.

Alma Vilma Gūtmane, Rīgas Valsts 2. ģimn., 12.kl.

Abu dēls kopā ar vedeklu izputina veco Indrānu sapņus kā nebijušus. Dziļi mutuļojošās straumes pieklust, duļķi nosēžas. Indrānu māte sēž pie pirtiņas un klausās apkārt notiekošajā…

Elīne Kučere, Nīcas vsk., 12.kl.

Ja Edvarta sapņi un mērķi būtu nosprausti vairāk uz kompromisa noslēgšanu, tad notikumi izvērstos citādāk, neliekot nevienam ciest.

Liene Larionova, Ogres Valsts ģimn., 12.kl.

Ikvienam vajag nedaudz mīļuma pēc tam, kad ir redzējis sliktu sapni.

Paula Lūcija Lejiņa, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11.kl.

Savs sapnis par laimi bija arī Indrānu mājas ļaudīm. Vai viņi bija laimīgi? Šķiet, ka, aizņemti ar strīdiem un mantas dalīšanu, tā arī nepamanīja to, kas viņus jau padarīja laimīgus.

Krista Mehaņikova, Priekules vsk., 12.kl.

Vecāku uzskati un sapņi nekad nesakrīt ar bērnu sapņiem, nekad visiem nebūs vienas intereses un ieceres, ja visi domātu vienādi, mūsu dzīve kļūtu vienmuļa.

Ance Millere, Ērgļu vsk., 11.kl.

Cilvēka sapņi var būt lieli un cēli, bet nerīkojoties tie izzūd līdz ar cilvēku kā tukšas skaņas...

Šarlote Lorija Nagle, Kārsavas vsk., 11.kl.

Tēvam savu sapni daļēji izdevās piepildīt „caur” Zelmiņu. Edvarts un Ieva ieguva saimniecību, par kuru nācās maksāt dārgu cenu – pilnībā saraut attiecības ar vecākiem. Vai savus avantūriskos sapņus īstenoja Noliņš un Edžiņš, tā vēl arvien paliek mīkla.

Patrīcija Preisa, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11.kl.

Rūdolfs Blaumanis pats bija savu sapņu veidotājs, tādēļ kļuva par tik izcilu noveļu un stāstu meistaru, žurnālistu, publicistu, dzejnieku, satīriķi, dramaturgu un teātra kritiķi.

Karīna Eva Putirska, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11.kl.

Tēla sapņi un ambīcijas var mainīties no lasītāja, jo R. Blaumanis nav akmenī iecirtis katra tēla precīzus iemeslus izvēlei, kas reizēm mēdz būt saprotama, bet citreiz neloģiska.

Beāta Raubiško, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11.kl.

Sapņi piepildās tikai tad, kad cilvēks sāk kaut ko darīt tā īstenošanai. Arī Indrānos palika nepiepildīti sapņi.

Saulcerīte Skrūzmane, Līvānu 1. vsk., 10.kl.

„Mana patiesība dzīvos mātē, Noliņā un Līzē. Gaidīšu taisnības stundu, jo kamdēļ es vēl elpoju, ja ne gaidot murga beigas, laimi, kuru man atvedīs Kaukēns ar māti no tiesas,” sapņoja Indrānu tēvs.

Roberts Ralfs Vārslavs, Jelgavas Spīdolas ģimn., 11.kl.

Indrānu saimes sapņi ir arī tās galvenā problēma, tos piepildot realitātē, viņi piedzīvo konfliktus, naidu, kas sabojā visu, par ko ģimene reiz ir sapņojusi. 

Klāvs Veseļuns, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11.kl.

Gan senāk, gan šodien svarīgi klausīties, ieklausīties, dzirdēt un saredzēt citam citu, un sapņi īstenosies, nevienam nenodarot ļaunu.

Liāna Vitkovska, Druvas vsk., 11.kl.

Luga „Indrāni” ikvienam lasītājām liek aizdomāties par dažādām sapņu ilūzijām, kā arī ļauj gūt jaunas un vērtīgas atziņas.

Elīna Vosveniece, Madlienas vsk., 12.kl.

 

„Bez darba vārdi „cīnīties”, „censties” paliek tukšas skaņas.”

(R. Blaumanis)

 

21. gadsimtā, tāpat kā agrākos laikos, tā jēga jau jārod pašam sevī. Šajā ātrajā laikā nepazust un neapļot uz vietas! Piecelties ar domu, ka zinu, ko gribu darīt! Piecelties un radīt prieku! Darīt, lai aiz manis paliek gandarījuma pilni gadi.

Kārlis Griška, Aknīstes vsk., 12.kl.

Rakstot vēstuli, es gan mācījos (strādāju), gan centos, gan cīnījos, lai zvaigžņotajās debesīs iemirdzētos vēl viena mana izpildītā mērķa zvaigznīte. 

Marija Ķēniņa, Zvejniekciema vsk., 12.kl.

Ceļā uz saviem mērķiem vajag arī apstāties, izveidot savu pieturu, mājvietu, kurā var atgriezties, ja kļūst grūti un šķiet, ka nav spēka sapņot un sapņus īstenot. R. Blaumanim šādas mīļās mājas bija „Braki”, bet man – bērnības atmiņu mājas Latgales pusē.

Markus Vilcāns, Zvejniekciema vsk., 12.kl.

Nāks, kam jānāk, ticu vēl brīnumam un savai atjaunotnei. Cīnīšos vēl sīvāk nekā vīri pie Verdenas, Spartas vai Irkustkas un, ja būs lemts, tad kalnā kāpšu – tā Pazudušais d(t)ēls savā vēstulē.

Dāvids Rubens, Rudzātu vsk., 12.kl.

Darbs un laiks, ko izmantojuši dramaturga R. Blaumaņa literārie varoņi, ir kā iedvesmas avots izmantot savu laiku lietderīgi un ieguldīt darbu kultūras, valsts un personības izaugsmē.

Elizabete Skrebele, Rīgas Valsts 2. ģimn., 12.kl.

Cik patiesībā vājš ir cilvēks, jo sola cīnīties un censties, taču bez darba šie vārdi paliek tikai tukšas skaņas.

Linda Smilškalne, Madlienas vsk., 11.kl.