Konkursi 5. konkurss

Nebeidz sapņot, jo sapnis ir daļa no mums.

Annija Strode, Varakļānu vsk., 8.kl.

 

Diena bija galā. Viena skaista, sajūtu pilna diena. Es pazinu sava ceļabiedra sejā Rūdolfu Blaumani. Viņš nebija tāds kā mācību grāmatā zīmētais. Daudz sirsnīgāks, patiesāks un jaukāks.

Anna Bērziņa, Ilmāra Gaiša Kokneses vsk., 9. kl.

 

Viņš ticēja, ka dzīves darvas mucai var pielikt kādu medus lāsīti. Šī gara dvēsele naktīs sapņoja. Viņš savus nereālos tēlus atdzīvināja. Tie dzima, auga un veidoja ko tādu, kas lija kā medus straume cilvēku sirdīs… un līst vēl tagad. Šis Kāds bija Rūdolfs Blaumanis.

Elīna Strode, Varakļānu vsk., 9.kl.

 

Viss, ko es meklēju, ir dzīve. Tieši tā dzīve, kuru dzīvoju tagad.

Žaklīna Rīna, Bauskas 1. vsk., 8.kl.

 

Cik liela ietekme ir laikam!

Jānis Īzajs, Ērgļu vsk., 8.kl.

 

Emocionālas sāpes dod man iedvesmu rakstīt.

Reinis Zariņš, Rīgas Igauņu vsk., 9.kl.

 

Mēs, jaunieši, no augšas neko negaidām. Mēs zinām, ka tuvākos gadus normāli varēsim dzīvot tikai ārzemēs. Laivā neiesēdīsies tie, kas vairāk būs darījuši citu labā, tāpat kā novelē. Bet es negribu palikt uz ledus gabala!

Diāna Patrīcija Grosa, Rīgas Centra daiļamatniecības psk., 9.kl.

 

Prasme izdzīvot bērnību tik viegli kā tauriņa lidojumu ziedošā pļavā un tik aizraujoši kā, lasot jaunu, vēl neizprastu grāmatu, ir ļoti apbrīnojama. Domāju, ka saklausu rakstnieka teikto, ka katrs bērns ir bijis tāds kā viens no literārās pasakas „Velniņi” varoņiem.

Malvīne Madžule, Ērgļu vsk., 8.kl.

 

Ejot pa Braku sētu, man bija sajūta kā mājās. Viņa ļaudis mani ļoti labvēlīgi uzņēma, un visapkārt bija skaistas dabas ainas. Es spēju tikai nobrīnīties. Te bija tik tīrs, ka bail, ka neuzpurinu uz taciņas sniegu.

Lorita Inita Priede, Ērgļu vsk., 8.kl.

 

Tāda ir mana ieraudzītā R. Blaumaņa bērnu pasaule, kurā viņi ir dažādi, interesanti, kuriem katram vajag savu veidu un pieeju, lai tos saprastu. Tāpat ir arī reālajā pasaulē, bet mēs tur vairs neesam vērotāji, bet gan paši sava likteņa noteicēji.

Marta Suveizda, Ērgļu vsk., 8.kl.

 

Ar patiesību domās pieminu rakstnieku R. Blaumani, kurš savos darbos vērtējis bērnu un pusaudžu dažādos likteņus. Lasot darbus, biju pārsteigta, cik iejūtīgi un sirsnīgi autors stāsta par Jāni un Līzi, Matīsiņu, Kārlēnu, Ieviņu un Rūdi.

Agate Strauta, Liepājas Raiņa 6. vsk., 7.kl.

 

Tu nevari zināt, kurā brīdī tev vajadzēs lūgt palīdzību. Tāpat tu arī nezini, kurš tev šajā brīdī sniegs palīdzīgu roku, bet kurš tevi vienkārši izdzēsīs no savas dzīves un atmiņas, tāpēc tev ir jābūt gatavam gan lūgt palīdzību, gan arī to sniegt.

Santa Vosele, Kusas psk., 9.kl.

 

Sapņiem nevar pavēlēt, tie vienkārši nāk. (..) Gāju tuvāk mērkaķīšiem un pamanīju, ka abiem ir sudraba radziņi un nokvēpusi spalva. Tie ir divi draiskulīgi velniņi kā Rūdolfa Blaumaņa pasakā „Velniņi”…

Adela Rasma Mīkstā, Limbažu 1. vsk., 8.kl.

 

Izbaudi dzīvi! Dejo, dziedi, smaidi, priecājies! Atļauj sev kaut uz vienu diennakti kļūt tādai, kāda tu vēlies būt. Taisi visneprātīgākās nepatikšanas, bet dari to tā, lai vēlāk nenāktos nožēlot!

Diāna Makštarjova, Rīgas 64. vsk., 9. kl.

 

Velniņu pastrādātās palaidnības ir unikālas, un tās patiešām ir nerātnības, jo tās netika veiktas ar nolūku kādām darīt ļaunu, tā bija vēlēšanās izjokot, papriecāties, paķircināties un uzjautrināties. 

Santa Murāne, Praulienas psk., 8. kl.

 

Velniņi man izstāstīja, kā ir dzīvot ellē, un tagad es vēl vairāk saprotu, ka cilvēkam ir jābūt labam, izpalīdzīgam, labsirdīgam, jāmīl pašam sevi un apkārtējie cilvēki, lai nekad nenonāktu ellē, kur nav mīlestības, laimes un draugu.

Sanita Kricka, Rīgas 31. vsk., 8.kl.

 

Esam priecīgi par to, ka mums bija tāda izdevība būt velniņiem, pabūt ellē un redzēt, kā tur viss izskatās. Kad izaugsim lieli, gribam būt krietni cilvēki, jo tur, pazemē, vairs negribam atgriezties!

Ilze Breņķe, Rīgas 31. vsk., 8.kl.

 

Mēs vienmēr būsim velniņi, kas kļūst par jaukiem zēniem. Bet gribas gan dažreiz ielīst nedarbnieku ādās.

Dinija Bogdanova, Kusas psk., 9.kl.

 

Mūsos katrā mājo mazāks vai lielāks velniņš, bet ar viņu ir jāsadzīvo, un viss būs labi.

Anda Kristkalne, Kaibalas psk., 8. kl.

 

Viss gaišais, kas ir Blaumaņa stāstos, ienākot netīrajā realitātē, kļūst citāds. Gaišums, ko radīja Blaumanis, ir izsakāms tika uz papīra. 

Edgars Klētnieks, Cēsu Valsts ģimn., 7. kl.

 

Galvenais ir saprast un izprast, ko es pats sliktu esmu izdarījis. Ja jau sāc domāt, tas nozīmē, ka vēl var laboties un pagriezt visu par labu.

Ieva Reme, Mežotnes internātvsk., 8. kl.

 

Velni ir ļauni, tie neieredz cilvēkus un nezina neko par mīlestību. Mani mazie drauģeļi nevar būt velni. Viņi taču itin labi zināja, kas ir draudzība un mīlestība. Abi nebēdņi mīlēja cilvēkus vairāk nekā sev līdzīgos – radības no elles.

Dārta Kataņenko, Bauskas 1. vsk., 8. kl.

 

Velniņi sacīja: „Mēs pasaulē meklējam ļaunos darbus un pārvēršam tos par labiem.”

Sintija Tiļļa, Liepājas Katoļu psk., 7. kl.

 

Mēs simtiem nedarbu paspējam izdarīt, piecdesmit izlabot, par desmit saņemt sodu, un vēl brīvs laiks paliek.

Andrejs Aristovs, Daugavpils 9. vsk., 9. kl.

 

Par godu mums – velniņiem – R. Blaumanis sacerēja pasaku, turklāt stāsts bija patiess, tikai beigas ir izdomātas.

Kristaps Mežvinskis, Bērzaunes psk., 9.kl.

 

Īstenībā mēs abi ar brāli agrāk bijām velniņi, kas no elles aizmuka un pie cilvēkiem nonāca. Visādi mums gāja, bet beigu beigās par cilvēkbērniem pārtapām. Vienīgi izskats palika tāds īpatnējs, tādēļ daudzi tā skatās un brīnās.

Kristiāna Ūdre, Rīgas Igauņu vsk., 9. kl.

 

Mēs abi esam izauguši par krietniem vīriem, kuri savā dzīvē paveikuši ļoti daudz labu un cienījamu lietu.

Dārta Dindune, Ogres ģimn., 7. kl.

 

Es skatos pa logu un domāju, ko velniņi tagad dara un vai mani atceras. Es gaidu pavasari, kad pirmie sniegpulkstenīši, spītējot ledus segai, līdīs ārā un mēs atkal satiksimies.

Laila Saulīte, Ērgļu vsk., 7. kl.

 

Dzīvojot Brakos, Rūdolfs Blaumanis skaidri saprata un visu mūžu centās iemācīt cilvēkus mīlēt dzīvi, mīlēt cilvēkus visapkārt, un pats svarīgākais – mīlēt sevi pašu.

Iļja Berdņikovs, Rīgas 54. vsk., 12. kl.

 

Rakstniekam R. Blaumanim Braki ir kā miera osta, uz kuru viņš dodas, lai sakārtotu savas domas, pārdzīvojumus un remdētu sirds nemieru. Tur ir rakstnieka laime un tās meklējumi. Braki – tā ir cilvēcības, mīlestības pajumte.

Dārta Dzenīte, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimn., 12. kl.

 

Te, savās mājās, pie kurām slejas tie paši oši, viņš jūtas brīvs. Te ir tā vieta, kur atkal var pacelt spalvu un ļaut tai skart papīru. Un vārdi vijas kā strauts, kurš izlauzis sev ceļu no zemes. Ne strauts, bet bangojoša upe.

Līva Kokle, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, 12. kl.

 

Tik daudz ir iespējams mācīties, ja tu atver savu prātu un sirdi īstajā vietā un īstajā laikā. Tik daudz ir iespējams izjust un sagaršot, ja tu esi tur, kur tu vēlies būt. Mums ir jātic brīnumiem un visam tam, kas ar mums notiek tad, kad esam Brakos.

Ginta Ozola, Ērgļu vsk., 11. kl.

 

Braku mājas ir R. Blaumaņa darbi, emocijas, kas izlauzušās no tiem. Tās pārņem visu manu iekšējo būtību un valda pār mani. Es varu teikt, ka viņš bija ģēnijs, jo mani pacelt no zemes ir tikai tādiem pa spēkam.

Valērija Čerņauska, Jelgavas Spīdolas ģimn., 10. kl.

 

Ja esi ienācis Brakos, uzreiz var manīt, ka šeit mājas kā vērtība saglabātas, atjaunotas un nodotas nākamajām paaudzēm. Tad mēs Tevi satiekam, mērojot ierastos ,,simts soļus” veselībai un iedvesmai, sēžot pie ,,rakstnieka loga” un mazgājot seju strautiņā sirds un prāta skaidrībai...

Džeina Feldberga, Rīgas Komercģimn., 12.b kl.

 

Es sāku domāt par visu, ko tik dzīvē esmu darījis nepareizi. Es sāku skumt pēc mājām, vietas, kur esmu gaidīts, lai gan bieži vien tur bija notikuši strīdi, tomēr apjautu, ka tieši tur esmu mīlēts.

Raitis Ļebedevs, Ērgļu vsk., 11. kl.

 

Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements. Laiku uzskata par ceturto dimensiju un parasti to iedala pagātnē, tagadnē un nākotnē. To ierobežo, ievieš mērvienības, sadala gadsimtos, gados, mēnešos un sīkāk... Gads – četri gadalaiki, laiks – ceturtā dimensija.

Ginta Biltauere, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, 12. kl.

 

Mūsu dzīve ir tikai viens gads. Tajā ir tikai viens pavasaris, vasara, rudens un ziema, kas visu bijušo noklāj ar baltu pagātnes sniegu. Mūsu dzīvē nekas neatkārtojas – neviens saules stars nav tāds pats kā iepriekšējais un neviena sarkanā kļavas lapa nav vienādi izrobota ar iepriekšējo.

Brigita Medne, Olaines 1. vsk., 10. kl.

 

R. Blaumaņa darbos var saskatīt visus četrus mūsu dzīves pamatus: jautrais un nebēdnīgais pavasaris, karstā un mīlestības bagātā vasara, raženais rudens un nedaudz depresīvā ziema.

Liene Radiņa, Aknīstes vsk., 10.kl.

 

R. Blaumanis ir dzīvs manās domās, viņš ir dzīvs „Brakos”. Pavisam reāla persona laika apstākļu griežos, kur ir dzintara rudens, stiklotā ziema, pilnbrieda vasara, laiskais pavasaris un drūmais rudens.

Liene Gūte, Ērgļu vsk., 12. kl.

 

Mīlestība ir viena no pasaules lielākajām bagātībām. Jā, mēs vēlamies un sapņojam par labu vīru, kuram būtu mašīna, dzīvoklis un nauda. Kur paliek mīlestība? Vai var izveidot ģimeni, cerot, ka mīlestība radīsies kaut kad pēc tam? Dzīvē var būt neskaitāmas aizraušanās, bet īsta mīlestība tikai vienreiz un arī ne katram.

Anastasija Bugajenko, Daugavpils 16. vsk., 12. kl.

 

Mana mīļā, mīļā Latvija, tu taču esi tas bezmērķīgi dzīvojošais zirgu puisis Edgars, ko pārņēmusi nolaidība un dzīves baudīšana. Tu nemitīgi dod vārdu, ka labosies, bet solījumus nepildi, nozagdama manu ticību gaišākai nākotnei. Mīļā Latvija, arī es dažreiz jūtos kā purva bridējs, dūkstī meklējot cilni, kur kājai atsperties.

Madara Kolneja, Madonas pilsētas 1. vsk., 11. kl.

 

Ar tādu mīlestību, kādu man piedāvā Edgars, es nevarētu nedz eksistēt, nedz apsegt savu dvēseles kailumu. Man Edgara mīlestība šķiet kurla un mēma kā aizslēgts, tumšs pagrabs, jo par vislielāko grēku es uzskatu būt vienaldzīgam pret cilvēku, kuru mīli.

Kristiāna Blūma, Gulbīša vsk., 11. kl.

 

Kristīne bija kāda izcila latviešu novelista sirds, kas pukstēja par nepiepildītajiem sapņiem, zudušajām cerībām un grūti panesamajām ilgām.

Gita Berce, Rīgas pilsētas 2. ģimn.

 

Mūsdienu gadsimtā jaunai sievietei ļoti bieži ir „jānoliek vieglās dienas”, lai spētu izdzīvot skarbajā pasaulē, kas viņai liek būt ne tikai stiprākai, bet arī nežēlīgākai.

Elīna Pūce, Druvas vsk., 11. kl.

 

Migla pārklāja ceļu, bet es atradu savu miera ostu. Mūžīgi mūžos es būšu tava prāta daļa. Sargāšu un glabāšu tavas domas un sapņus. Īstās durvis nebūtu ilgi jāmeklē, es ienāktu pa tavējām klusi un mierīgi, tā, lai nesaplēstu sveicienus tev.

Līva Kalniņa, Madlienas vsk., 11. kl.

 

Vēl daudz šķīstu jūtu dzims šajā pasaulē, aklu cerību, kas slāpēs maldugunis purvā, lai kāds arī būtu laika ritējums.

Ieva Vosele, Madonas Valsts ģimnāzija, 11. kl.

 

Ir jauki apzināties, ka Kristīne iemīl Edgaru ne tikai viņa ārējā brašuma dēļ, bet prot saskatīt aiz vieglprātībām daudzās vērtīgās rakstura īpašības, kādas ir šajā iekšēju pretrunu pilnajā, šķietami pavisam noklīdušajā cilvēkā.

Renāte Novohotjko, Rīgas Kultūru vsk., 11. kl.

 

Kā es varu mīlēt cilvēku, kurš mani izmaina līdz nepazīšanai? Tā nav mīlestība.

Egija Freiberga, Talsu Valsts ģimn., 11. kl.

 

Man ir apnicis mūždien tev piedot un skatīties, kā tu mani atkal piekrāp, domājot, ka es to neuzzināšu. Tevi nav iespējams mainīt, un es netērēšu savu laiku, mēģinot neiespējamo! Es dzīvošu tālāk bez tevis.

Karīna Plotņikova, Rīgas Valsts 1. ģimn., 10. kl.

 

Tā gribējās pateikt Edgaram visu, ko jūtu, kā jutos, kad viņš lika man ciest, cik sāpīgi tas bija un cik labi man ir tagad. Pateikt, lai necer, lai necenšas mani atrunāt.

Zaiga Kunčarova, Viļānu vsk., 12. kl.

 

 „Dzīve nav tā vērta...” Kristīne sacīja un centās neskatīties Edgara acīs. Viņš paskatījās viņas sejā, tad atkal nolieca galvu, it kā censtos lūgt piedošanu. Bet viņa pagriezās, atvēra durvis un aizgāja neatskatīdamās.

Līga Vikse, Limbažu 1. vsk. 11. kl.

 

Es [Kristīne] esmu nolēmusi nevis vienkārši padoties liktenim, bet palīdzēt Edgaram tikt galā ar savu atkarību. Es vēl nezinu, kā, bet es ticu, ka kopā mums izdosies.

Juris Šitcs, Rīgas 25. vsk., 11. kl.

 

Pēc negaisa vienmēr nāk saule, pēc nakts – vienmēr rīts, pēc nedienām nāks gaišās dienas. Pieticība, manuprāt, ir atslēga uz laimi, bet iedomība un lielība –aprobežotības pirmās pazīmes.

Dace Marķitāne, E. Glika Alūksnes Valsts ģimn., 10. kl.

 

Jūsu novelē apskatītā dzīves situācija būs aktuāla vēl daudzām paaudzēm, un vēl būs tik daudzas Kristīnes un Edgari, kuri uz lielās dzīves skatuves izspēlēs savas lomas tikai ar sev zināmām beigām. 

Kristīne Briežkalne, Rīgas Komercģimn., 12. kl.

 

Līdzīgi kā taurētājam bija Tālava, tā Blaumanim bija Braki, kur viņš guva iedvesmu daudziem saviem darbiem. Blaumanis bija savas dzimtenes sargs, jo, kad apkārt bija tumsa, viņš spēja brīdināt savu tautu ar vārdiem, kurus rakstīja uz papīra, bet kuri skanēja cilvēku sirdīs.

Valērijs Roķis, Rīgas 33. vsk., 12. kl.

 

Tālavas taurētājs – tas ir izcila rakstnieka radīts simbols par tēvzemes aizstāvi, kurš tās labā paliek neuzpērkams, neielaižas nekādos kompromisos un atdod dzīvību savas tautas labā.

Edmunds Gross, Rīgas 99. vsk., 12. kl.

 

Kad reiz parādīsies kāds, kas nedaudz ir līdzīgs Tālavas taurētājam, tad beidzot latviešu tauta varētu būt mierīga un nešaubītos par to, ka drošība ir visur.

Anete Pole, Madonas Valsts ģimnāzija, 12. kl.

 

Pūti! Tālavas taurētāj! Pūt! Lai koku galotnes trīc! Lai atveras acis! Lai pārplīst saites! Lai jauna elpa dzimst! Un tas Miervaldis, kas mūsos dus. Viņš celsies. Mēs neesam uzvarēti. Līdz neesam nogalēti. Vai emigrējuši.

Atis Kļaviņš, Jelgavas 4. vsk., 11. kl.

 

Mēs varam uzlabot vismaz savu dzīvi, iespējams, vēl kāda cita cilvēka dzīvi – un arī tas ir milzīgs solis uz priekšu, lai nākotne būtu pozitīvāka un labāka!

Elīna Mūrniece, Rīgas 25. vsk. 12. kl.