Konkursi 8. konkurss

Mans ceļojums pa Brakiem

Rudens prot izcelt Brakus. Tikko ienākot pagalmā, visos toņos spīd lapas. Savā varenumā stāv liepa. Bet putni ar vasaras siltajiem vējiem aizceļo uz tālām zemēm, gan atstājot sev pataupītu vietu – rūpīgi paslēptas ligzdiņas – Braku kokos.

Gundars Āboliņš, Ērgļu vsk., 9. kl.

Pirmo reizi ieejot Brakos, šķita, ka es esmu nonācis senajos laikos, kad cilvēki brauca ar zirgiem, kad māju jumtus klāja niedres un visas ēkas bija no koka. Sajutu tā laika balsis, mājās ceptas maizes smaržu.

Mārtiņš Brants, Bebru psk., 8. kl.

Braku muzejā ir kāda daļiņa no cilvēku dvēselēm, kuras šeit ir dzīvojušas. Un Blaumaņa daļa bija izteikti jūtama, apbrīnojama un saudzējama.

Nauris Briedis, Aizkraukles novada ģimn., 8 .kl.

Arī es nāku no lauku mājām, un te var vilkt paralēles ar Blaumaņa dzīvi Brakos. Lauki, mežs, miers, klusums. Rakstnieka iepazītie cilvēki man netieši māca dzīvot.

Jānis Iesalnieks, Līvānu 1. vsk., 8. kl.

Kā zināms, velniņi kļuva par kārtīgiem cilvēkiem, tomēr nedaudz trakuma viņos ir palicis. Es esmu viņu attāla radiniece. Manī ir liela daļa velniņu dumpīguma. Arī es gribu aizlaisties un paraudzīties pasaulē.

Ieva Jokste, Indras vsk., 9. kl.

Ir vasara. Brakos smaržo un zied puķes, un zaļos tērpus apvilkuši koki. Pie R. Blaumaņa skulptūras sārtais rožu krūms vijas pretim saulei, kas savus maigos, dzeltenos starus noguldījusi uz ēku zeltainbrūnajiem salmu jumtiem. Ieejot Braku pagalmā, ir sajūta, ka katra no ēkām vēlas ko pastāstīt.

 Lauma Kodola, Ērgļu vsk., 7. kl.

Vai ceļš uz rakstnieka dvēseli var sākties ceļā uz rakstnieka mājām? Viņi dzīvo tādās mājās, kur var ar iedvesmu rakstīt. Rakstniekiem vajag to sajūtu būt mājās, justies brīvi un dzejolī paust pārdzīvojumus, emocijas.

Madara Krastiņa, Kārķu psk., 9. kl.

Kad autobuss mūsdienu velniņus laimīgs izlaida ārā, raitā solī gājām uz muzeju. R.Blaumaņa piemineklis saulītē vizēja visādās krāsās. Likās, ka rozes viņa rokās ir dzīvas. Zibspuldze, klikšķis, un pirmais foto jau kabatā.

Dagmāra Ņikitina, Jēkabpils 3. vsk., 8. kl.

Pirts gravas avotiņš – tas tik ir ceļotājs! Pirts gravā tas jūtas kā mājās, avotiņš neapstājas, nemitīgi plūst un plūst uz priekšu. Viņš vienmēr sagaida Braku ciemiņus, gaida izslāpušos, nogurušos, priecīgos un bēdīgos.

Monika Purviņa, Ērgļu vsk., 7. kl.

R. Blaumaņa noveles liek prātot par dzīvi, par nepareizu rīcību. Par kļūdām, ko katrs var pieļaut, un par labiem darbiem.

Karīna Anete Sirmā, Liezēres psk., 7. kl.

Ja kāds vienkārši meklē mieru, tad Braki ir tā vietu, kurp doties. Es ceru, ka te vienmēr varēs braukt bērni, viņu vecāki, vecvecāki, skolotāji, kuri meklē latvisko sevī. Un vienmēr būs labi cilvēki, kuri rūpēsies par R. Blaumaņa dzimtajām mājām.

Marta Skābarde, Rīgas Franču licejs, 7. kl.

Apkārtne Brakos bija sakopta. Putnu čalas, kas skanēja visos kokos, lika man sajusties kā koncertā, it kā tiktu atskaņota mana mīļākā dziesma. Tobrīd man viss likās skaists. Un kādi plašumi, daba! Un katrai lietai savs stāsts.

Sabīne Svilpe, Ērgļu vsk., 9. kl.

No ceļojuma pa Brakiem visspilgtāk atmiņā varbūt palicis nevis tur redzētais un dzirdētais, bet gan sajūtas, ko kā bērns piedzīvoju. Šī vieta man saistās ar siltumu, gaišumu un prieku. Brakos mana dvēsele jutās tik brīva.

Laura Tālmane, Rīgas Valsts 2. ģimn., 9. kl.

 

Pārdomas par … (kādu no R. Blaumaņa darbu tēliem).

Daudzi uzskatīja Jāni par nezāli, bet, manuprāt, Jānis bija zieds, kas neuzziedēja. Zieds, kuram pietrūka saules un mīlestības. Arī nezāles mēdz būt krāšņas, ja tās neiznīdē. Arī nezāles uzzied, ja tās mīl.

Aleksandra Pavlova, Rīgas 31. vsk., 8. kl.

Es nemeklēšu laimi un prieku nekur citur. Tā ir tepat, manās mājās, kopā ar mīļiem cilvēkiem – manā Latvijā.

Marija Ukrainceva, Rīgas 33. vsk., 8. kl.

Kas notika ar Kārlēnu? Iespējams, ka nāve viņu ietina savos ēnu palagos un aiznesa uz debesīm viņa dvēseli? Šim bērnam dzīve bija nožēlojami īsa, tajā pašā laikā tik gara, jo gaidīt – tas ir mokoši, gaidīt nezināmo – vēl mokošāk, gaidīt nāvi… Bet cerība vienmēr paliek.

Edgars Kalniņš, Kusas psk., 8.kl.

Ja es būtu Birkenbauma vietā, es paliktu kopā ar Kārlēnu uz ledus gabala. Es nevarētu savu draugu tā vienkārši atstāt vienu nelaimē, ja zinu, ka draugs ir darījis labu arī man.

Sindija Ozoliņa, Ogresgala psk., 7. kl.

Paldies rakstniekam par to, ka savos darbos brīnišķīgā daudzveidībā atspoguļo reālo dzīvi! Paldies, ka caur varoņu pārdzīvojumiem man liek līdzi just, līdzi domāt! Šis mirklis ir skaists, tikpat skaists kā saules pielietie rudenīgie lapu koki!   

Kristers Tontegode, Ogresgala psk., 8. kl.

Cik bieži mēs nenovērtējam to, ka vieglprātīgi rotaļājamies ar savu un citu veselību! R.Blaumanis atgādina, kam ir īstā nozīme un vērtība – iejūtībai, izpalīdzībai, drauga plecam grūtā brīdī. Reizēm jāpiedzīvo kas drūms un nepatīkams, lai to saprastu.

Marta Vaska, Ērgļu vsk., 9. kl.

Katru rītu ir jāpasaka saviem tuvajiem kas labs, jo, izejot pa mājas durvīm, var notikt visneiedomājamākais – tāpat kā ar Kārlēnu.

Rainelda Žinka, Bērzgala psk., 8. kl.

Ja zvejniekiem būtu iespēja, vīri noteikti pateiktu savai ģimenei, cik ļoti viņus mīl, taču bija jau par vēlu. Jaņa un Vecā Daldas stāsts liek man apzināties, cik svarīga ir ģimene un vecāki.

Madara Ratniece, Jelgavas Spīdolas ģimn., 8. kl.

Cilvēks taču ir vislielākā vērtība uz mūsu mazās zemītes, un labs cilvēks ir nenovērtējama bagātība.

Kristiāna Paula Lībiete, Bauskas Valsts ģimn., 7. kl.

Latviešiem vajadzētu mīlēt savu tautu un dzimteni, būt uzticīgiem un nenodod citam citu.

Aiga Pīķe, Madlienas vsk., 9. kl.

Tā nu mēs katrs ejam pa savu dzīves ceļu, līdz nonākam krustcelēs, un tad nākas izvēlēties – iet pa labi vai pa kreisi. Izvēle ir mūsu pašu un neviena cita rokās, bet es ieteiktu turēties labajā pusē. Ejiet pa labi!

Signe Viška, Varakļānu vsk., 9. kl.

No Kārlēna novelē „Nāves ēnā” es mācos, ka viss, kas nenogalina cilvēku, padara to stiprāku gan garīgi, gan fiziski.

Paula Elmere, Ogres Valsts ģimn., 9. kl.

Daudzi tāpat kā Andriksons izdara lielu postu otram cilvēkam un tikai pēc tam ievēro, cik augsta ir viņu neprāta cena. Vīrs rīkojās, emociju, nevis prāta vadīts.

Elza Šmite, Bebru psk., 7. kl.

Ak, ja vienmēr pirms darīšanas cilvēki padomātu! Varbūt tieši tāpēc Blaumaņa noveles ir tik populāras vēl šodien.

Gunta Ozola, Limbažu 3. vsk., 8. kl.

Dažreiz pat apziņa, ka kāds ir tev blakus, ļauj kaut uz mirkli aizmirst sirdssāpes.

Katrīna Andersone, Rīgas Igauņu psk., 9. kl.

Laikam jau tas labais, kas bija Raudupietē, aizveda Matīsiņa dvēselīti pie Kārļa ģimenes – lai tas viņai piedod par nodarīto, jo katrs šajā pasaulē meklē piedošanu.

Elvita Pundure, Daugavpils Saskaņas psk., 9. kl.

Es katram novēlu nodzīvot savu dzīvi tā, lai par to būtu prieks un lai citiem būtu tik daudz laba par jums, ko stāstīt.

Linda Zugrava, Ogresgala psk., 9. kl.

Es laikam darītu visu, lai nevajadzētu izvēlēties starp naudu, mantu un mīlestību. Es pati pelnītu, cik spētu, lai pēc tam varētu dzīvot ar cilvēku, kuru iemīlēšu.

Lāsma Gutāne, Pušmucovas psk., 8. kl.

Edgars rada sevī spēku, lai mainītos. Viņam savs ceļš ir skaidrs. Es [Kristīne] būšu līdzās, lai palīdzētu. Tas ir mans uzdevums.

Irina Žukovska, Daugavpils 11. psk., 9. kl.

Atradīsim laiku sev tuviem cilvēkiem, lai mēs zinātu, ka viņi staigā veiksmīgus ceļus, nebūsim aizņemti un vienaldzīgi, tad mums līdzās nebūs pazudušo meitu un dēlu!

Raivis Valters, Daugavpils Saskaņas psk., 9. kl.

Dieva ziņā ir dzīvību dot, dzīvību paņemt. Rakstnieka-Radītāja lēmums šoreiz nav žēlīgs. Bībelē pazudušais, atgriežoties mājās, tiek mīlestībā pieņemts, tēvs to apkampj, apdāvina, rīko dzīres. Te laikam ir citāda atgriešanās, citāda attieksme...

Laura Višķere, Rēzeknes Katoļu vsk., 9. kl.

Man gribas šajā grūtajā dzīvē ko tik tīru un baltu izjust. Un es zinu, ka daļa no tā arī dzīvo manī.

Raimonds Ķirķis, privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 9. kl.

Paaudžu nesaskaņas rodas tāpēc, ka domas un spriedumi atšķiras – jo jaunāks cilvēks, jo nepieņemamāki liekas viņa uzskati vecākajai paaudzei. Katrs domā, ka viņa viedoklis ir tas pareizākais.

Rihards Mežaraups, Rīgas Igauņu psk., 9. kl.

Pieredzējušais medicīnas doktors Rūdolfs Blaumanis piedāvā zāles ikvienam no mums, un būtu muļķīgi atraidīt tik lielisku piedāvājumu.

Paula Roznere, Iecavas vsk., 9. kl.

 

 

„Liels labums reti nāk bez liela grūtuma.” (R. Blaumanis)

Mans bērnības draugs – stiprais ozols brīdina, ka lielākais mūsdienu izaicinājums ir neļauties vieglas peļņas kārdinājumam un nepārdot svešiniekam savu lielāko bagātību – zemi un dzimtās mājas, jo – tāpat kā barons Blaumaņa laikā – arī šodien svešinieki kāri lūkojas uz mūsu zemi un mūsu ozoliem. Šo zemi, kura sūrā darbā mežam atkarota, asiņainos karos no ienaidnieka nosargāta, šodien mēs par spožiem dālderiem vēlamies atdot svešiniekam. Vai tiešām esam gatavi pazaudēt visdārgāko?

Dāvids Siliņš, Praulienas psk., 8. kl.

Neviens rakstnieka darbs nav par sportu, tomēr Blaumaņa ideāls ir mūsdienu sportista paraugtēls – cilvēks, kas pārvar savu nevarēšanu, kas cīnās ar sevi.

Kristiāna Līsmane, Valmieras Pārgaujas ģimn., 8. kl.

Karā daudzi kritīs tēvzemes vārdā, zemnieki sūri grūti strādās savai maizei un ārsta amatu varēs dabūt, tikai nemitīgi un sarežģīti mācoties. Katram ir jāpārvar grūtības, lai izcīnītu vietu zem saules.

Laima Dūda, Viļānu vsk., 8. kl.

Vai var izaugt labs cilvēks bez labas audzināšanas, bez labiem draugiem, bez paša gribas? Ir jāpārvar daudz šķēršļu, jābūt ļoti pacietīgam. Cilvēkam ir viena dzīvība, un to nevajadzētu izniekot spēļu zālēs un citās bezjēdzīgās naudas izmešanas vietās.

Kristaps Indāns, Praulienas psk., 9. kl.

 

Blaumaņa veiksmes formula

„Vai nepiemirsām idejas galaktisko plašumu?” ieminas astronoms. „Viss noskaņojas uz valodas frekvenci!” duetā pauž fiziķis un filologs. „Bet tad ceļas izjūtu vētra,” prognozē sinoptiķis. „Reizinājums ar morāli tiecas pret taisnību,” allaž lietišķajā tonī paziņo matemātiķis, „velkam kvadrātsakni un projicējam uz papīra!” (..) „Vienāds ar oriģinālas spozmes literatūras tīrradni,” mierīgā tonī nobeidz pats Blaumanis...

Kristers Zariņš, Valmieras Pārgaujas ģimn., 10. kl.

Rakstnieks R. Blaumanis ar tādām spējām un Dieva dotu talantu varēja dzīvot labklājībā, bet acīmredzot viņa garīgās vērtības un tikumiskums bija augstāks par materiālo nodrošinājumu.

Viktorija Krjukoviča, Rīgas Rīnūžu vsk., 11. kl.

R. Blaumaņa veiksmes formula =(B+L+A+U+M+A+N+I+S)². Kāpēc kvadrātā? Jo ar viņa īpašībām pietiek, lai novērtētu dzīvi un ļautos. Vienkārši ļautos.

Laura Pinne, Valmieras Valsts ģimn., 12. kl.

Ja izveidotu R. Blaumaņa veiksmes formu matemātiskā veidā, tā izskatītos šādi: (r+p+v+i)+(d+e+l) = R. Blaumaņa veiksme, kur r – raksturs, p – principi, v – vērtības, i – izskats (kas kopā veido iepriekš minēto cilvēcisko īpašību kopu), d – didaktikas neesamība, e – emocijas, ko Blaumaņa darbi sniedz lasītājam, un l – lasītāja līdzdarbošanās (kas kopā veido literāro darbu veiksmīgumu).

Elva Poriete, Jēkabpils Valsts ģimn., 10. kl.

Formulu, kas darbojas vienmēr un visur: „Mans zelts ir mana tauta,/ Mans gods ir viņas gods…”

Rūdolfs Reinis Vītoliņš, Rīgas Valsts 2. ģimn., 11. kl.

Daiļrade, kurā rakstnieks pēc labākās sirdsapziņas ir mēģinājis atainot patiesību, ir baudāma visos laikos – jo patiesība sevī ietver visas lielās tēmas, par kuru cilvēku sirdis un prāti vienmēr ir deguši nemierā: mīlestību, nāvi un laimi.

Laura Birģele, Jelgavas Spīdolas ģimn., 11. kl.

Māksla mīlēt cilvēkus ir Rūdolfa Blaumaņa veiksmes formula.

Elīna Dīce, Aizkraukles novada ģimn., 12. kl.

Pat ja veiksmes formulas pastāv, tad tā ir tikai viena: atrasties vajadzīgajā laikā un vajadzīgajā vietā.

Laura Kārkliņa, Daugavpils Valsts ģimn., 12. kl.

Blaumaņa formulu, šķiet, nevar uzrakstīt, izskaitļot, izteikt ciparos un laikam pat ne vārdos. Blaumanis ir jāsajūt.

Lāsma Ungere, I. Gaiša Kokneses vsk., 12. kl.

Man ir izdevies atklāt R. Blaumaņa veiksmes formulu. Tā parāda paša Blaumaņa būtību, kas sevī apvieno tautas gudrību, spēju izteikties vienkārši, taču dzīvi un tēlaini, ticību patiesai mīlestībai un pieredzi.

Madara Ungere, I. Gaiša Kokneses vsk., 12. kl.

Rūdolfa Blaumaņa veiksmes formula – laime, cerība un mīlestība.

Laila Saulīte, Ērgļu vsk., 10.kl.

Baltais un melnais R. Blaumaņa prozā (dramaturģijā, dzejā)

Sirdi, draudzību, mīlestību un uzticību nevar nopirkt. Ja kāds mēģina to darīt, tad var teikt, ka viņš pats sev ir nopircis verga ķēdi un vergs ir viņš pats. Kad paverdzinātais saprot, ka ne jau naudā ir laime, kļūst brīvs. Tas gan notiek diezgan reti, jo ne visiem cilvēkiem dota spēja saprast, ka ir kas vēl stiprāks un varenāks nekā nauda – tās ir jūtas.

Marta Suveizda, Ērgļu vsk., 11. kl.

Mīlestību, cilvēcisko cieņu ne par zeltu, ne par kādu valūtu nenopirkt, tā ir dāvana, kuru jānopelna ar savu dzīvi, ar savu attieksmi pret citiem cilvēkiem.

Elvijs Bukšs, Daugavpils Celtnieku profesionālā vsk., 2. k.

Cauri visu šo skatu mierīgam košumam es R. Blaumaņa lugās redzu arī latviski saules un lina balto un ogļu un dūņu melno – šo kategorisko krāsu, tēlu un raksturu pretstatu simbolizētājus.

Elza Burve, Druvas vsk., 12. kl.

Nekas nav melns vai balts, ir mūsu izvēle, mūsu lēmumi, kuru krāsu mēs ielaidīsim savā dzīvē. Mēs esam vienīgie, kas izlemj, kādās krāsās krāsosim savu dzīvi.

Linda Čukure, Rūjienas vsk., 12. kl.

Baltais un melnais nepārtraukti cīnās savā starpā, un ne tikai Rūdolfa Blaumaņa prozā, bet arī reālajā dzīvē.

Ieva Kozlova, Rūjienas vsk., 12. kl.

Blaumanis ar saviem darbiem aicina tomēr vairāk pamanīt balto – skaisto, labestīgo, cilvēcīgo.

Sarmīte Lavrinoviča, Austrumlatgales profesionālā vsk., 3. k.

Blaumanis ne tikai savij kopā realitātes tēlus, bet arī atklāj estētisko skaistumu lasītājiem.

Jana Pohilko, Rīgas 10. vsk., 12. kl.

Blaumaņa literārie darbi nesastāv no baltā un melnā vien, bet atspoguļo lielu daudzumu redzamā un acij netveramā spektra krāsu, kopā radot tik dzīvīgu ainu, kādu vien retais vārdu meistars prot uzburt.

Alise Redviņa, Ventspils 1. ģimn., 11. kl.

Rakstnieku slavenu padara spēja būt tuvu vienkāršiem cilvēkiem, tautai un attīstīt sabiedrību ar savu darbu palīdzību.

Andrejs Sautins, Rīgas 10. vsk., 12. kl.

Cilvēkā var būt tik daudz cēlu un gaišu domu kā saules staru, bet vienmēr mīt arī kāds „skelets skapī”, kuru var paslēpt no citu acīm, bet ne no savas sirds.

Annija Skrodele, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, 3. k.

Iespējams, kādam izdosies dzīvi izspēlēt kā dambretē – kāpt vien pa melnajiem vai baltajiem lauciņiem, taču daudzi no mums spēlēs šahu un gājienus veiks, kā būs izdevīgāk – vienreiz pa baltajiem lauciņiem, citreiz – pa melnajiem.

Māra Skuja, DA Cēsu Valsts ģimn., 12. kl.

Dzīve ir kā zebra: ar melnām un baltām strīpām. Vajag izmantot tās baltās pilnvērtīgi, lai melnās neliktos tik šausmīgas.

Kristīne Soboļeva, Rīgas 68. vsk., 12. kl.

Savos darbos R. Blaumanis atklāj, kamēr dzīvos cilvēks, tikmēr mīlestībai blakus ies naids, priekam – izmisums, draudzībai – nodevība, patiesībai – meli.

Jānis Sperga, Rēzeknes Valsts ģimn., 12. kl.

Rakstnieks aicina atrast balto un melno ne tikai literatūrā, ber arī ikdienā. Apzināties, ka nekad nav par vēlu mainīt sevi un savu dzīvi.

Aleksandra Šaronova, Rīgas vakara ģimn., 12. kl.

Mēs katrs spējam būt balts eņģelis pret cilvēkiem, kas mums ir darījuši labu, atbalstījuši un rūpējušies par mums, ja vien to vēlamies.

Agnija Vaska, Ērgļu vsk., 11. kl.

 

„Palīdzi cilvēkam, un tu būsi kalpojis cilvēcei.” (R. Blaumanis)

Un maza gaismiņa meklē lielāku. Un lielākā piesaista saulīti! Tā es arī jūtos vienmēr, kad dzirdu – ir grūtībā nonākušajam palīdzēts.

Dita Kažoka, Staiceles vsk., 10. kl.

Kā būtu, ja ikviens uz šīs Zemes katru dienu palīdzētu kādam nelaimē nokļuvušam, pamestam vai arī pavisam nejauši uz ielas satiktam cilvēkam? Pasaule mainītos.

Laura Andersone, Druvas vsk., 11. kl.

Piedošana ved pie pieņemšanas, pieņemt var tas, kas pazīst cerību, savukārt cerība dzimst no iedvesmas putekļiem. Mēs spīdam savā tumsā, un to pamanīs tas, kas lūkojas ar sirdi, ne acīm. Blaumanim acis bija viņa sirds.

 Signija Augunaite, Bauskas Valsts ģimn., 12. kl.

R. Blaumanim dzīves laime bija viņa māksla un cilvēki, kurus viņš augstu vērtēja, kuru talantu kopa un saudzēja, un R. Blaumaņa vārds ir ierakstīts latviešu tautas Lielajā Likteņa grāmatā.

Dita Ciemiņa, DA Cēsu Valsts ģimn., 12. kl.

Rakstnieka radītie tēli aicina mīlēt cilvēkus, savu zemi, sevi pašu, nemeklēt laimi svešumā.

Laine Arlita Dombrovska, DA Cēsu Valsts ģimn., 10. kl.

Cilvēka dvēsele ir maiga kā mimoza, kuru mazākā vēja plūsmiņa iespaido, tāpēc svarīgi ir būt saudzīgam, gādīgam, vairot labo, jo tā mēs palīdzam cilvēcei. R. Blaumanis to ir brīnišķīgi veicis.

Megija Laura Kairiša, Rīgas privātā vsk. „Klasika”, 11. kl.

Nav nekā labāka, kā būt laimīgam kopā ar mīļiem cilvēkiem.

Anna Karlo, Daugavpils 16. vsk., 12. kl.

Palīdzot citam, es palīdzu sev un arī cilvēcei. Es pati spēju atgūt sirdsmieru, un kāds var kļūt laimīgs dzīvojot!

Monta Peniķe, PIKC „Liepājas Valsts tehn.”, 2. k.

Arī es sabiedrībai varu dot savu artavu, lai ar darbu un strādīgumu rādītu piemēru – kalpotu Latvijai.

Haralds Punculis, Aknīstes vsk., 11. kl.

Tev ir vienkārši jābūt, jādara tas, ko tu dari, neaizmirstot arī par apkārtējiem cilvēkiem un pieradinot sevi apstāties, ja kādam nepieciešama palīdzība. Un tieši tā tu palīdzēsi.

Arta Sprice, E. Kauliņa Lielvārdes vsk., 11. kl.