Konkursi 9. konkurss
Konkursa darbos ieskatotos
Brakos ir varen jauki
Ja latviešu tautas pasakās ir sudraba, zelta un dimanta istabas, tad Brakos koka ēkas ir daudz interesantākas. Visapkārt jūtams pagātnes pieskāriens. Mārcim kā mūsdienu zēnam šī pastaiga no vietas uz vietu izvērtās kā daudzveidīgākā, interesantākā mācību stunda.
Mārcis Šķesters, Liezēres psk., 7. kl.
Braki ir kā silta, zeltaina rudens lapa, kura nenobāl un nebeidz priecēt. Gaiši un silti kļūst ikvienam, kurš ierodas Brakos. Tie mani uzrunā, liek aizmirst ikdienu un problēmas, aizgaiņā drūmās domas, liek sajusties laimīgākai.
Laura Cielava, J.Zālīša Sausnējas psk., 9. kl.
Braki ir kā zāles cilvēkiem, kas dzīvo pilsētā un ir saspringti ik dienu. Tie var palīdzēt atveseļoties ar savām grāmatu un lauku zālēm, kuras ir sastopamas tikai un vienīgi Braku sētā.
Kalvis Kaļva, Ērgļu vsk., 9. kl.
Braki ir ļoti garīga vieta tieši tādēļ, ka Blaumaņi tur ir atstājuši savu labo enerģiju. Atrodoties Brakos, jebkuram cilvēkam uzlabosies garastāvoklis.
Kristaps Kartenbeks, Ērgļu vsk., 7. kl.
Ieejot Braku sētā, var sajust lauku gaisotni, koki tērpušies savā zeltainajā rudens rotā, gar mākoņmaliņu draiskulīgi nebēdnīgu staru sūta vēlīnā rudens saule. Es brienu pa dzeltenām lapu kupenām, lai iepazītu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīvesvietu.
Miks Jānis Olte, Skujenes psk., 8. kl.
Brakos smēlos daudz dažādu izjūtu, kā arī iedvesmu labiem darbiem. Blaumaņa darbos ir domas, kas liek aizmirst par realitāti, un pasauli tu sāc skatīt viņa acīm. Tāpēc noteikti – es šeit vēl atgriezīšos!
Kristiāna Tomiņa, Barkavas psk., 9. kl.
Vērojot Zibensšķelto akmeni, sapratu, kāds milzīgs spēks ir dabai, ja reiz zibens spējis to pāršķelt. Interesanti, vai tā elle vēl tagad tur atrodas tai šķēlumā. Skatījos, kā pat elles vārtus izdaiļojušas dzeltenās rudens lapas.
Aivija Vestfāle, J. Zālīša Sausnējas psk., 9. kl.
Pa gabalu Braku rija izskatās pēc maza vīriņa, kas sēž pagalma stūrī un ir pazaudējis brilles. Reizēm šķiet, ka rija ir bērns, kurš sabozies, jo nokritis saldējums, un bēdīgām acīm skatās uz to.
Arvis Zeibots, Ērgļu vsk., 8. kl.
Braku tortes mīklā es kopā sajauktu kļavu, liepu, pīlādžu un ābeļu lapas, piejauktu arī mazliet svaigā, tīrā lauku gaisa, drusciņu no noputējušo grāmatu plauktu bagātībām un daudzus mazos saules zaķēnus, ko māte Saule pilnām saujām dāļā šai Dieva lolotajai zemei.
Trīne Žagare, Rīgas Valsts 2. ģimn., 7. kl.
Es satiku savu R. Blaumani
[Tas ir sapnis – tikšanās ar R. Blaumani, viņa noveļu varoņiem.] Gribēju [R. Blaumanim] vaicāt par varoņiem, pateikt, cik viņu raksturs un ciešanas palikušas nemainīgas arī mūsdienās, gribēju vaicāt, kāpēc tieši man bija uzdevums atbrīvot viņus no skumju sloga… Es iztrūkos un
atjēdzos savā gultā.
Sendija Ieva Kurzemniece, Valmieras Pārgaujas ģimn., 7. kl.
Es satiku savu R. Blaumani – pārliecinošu sava laika rakstnieku un sava gadsimta vides atspoguļotāju, kura tēmas ļoti labi iekļaujas mūsu laikā. Ir mainījušās tikai ārējas lietas – transporta līdzekļi, mode, valoda, tehnoloģijas, bet cilvēki palikuši tādi paši.
Rasa Īvāna, Ogres Valsts ģimn., 8. kl.
- Blaumaņa iepazītie cilvēku pārdzīvojumi netieši māca dzīvot. Rosina sevi savaldīt, dusmās neaizskart, bet nogaidīt. Māca domāt par savas dzīves svarīgākajām vērtībām. Sajūtu siltu pateicības vilni pret cilvēku, kurš man licis to saprast, gribu pateikt viņam paldies.
Ilze Seglēre, Jēkabpils Valsts ģimn., 9. kl.
Mūsu ģimenes attiecības ir kā smaržojošs ievziedu krūms, kuram pa reizei uzkrīt negaidīti krusas graudi – dzēlīgi un asi vārdi. Taču skarbie strīdi izkūst mūsu pašu radītajā saulē – spējā atzīt savas kļūdas un piedot. Tad atkal ievziedi no jauna plaukst un smaržo.
Adrija Apine, Praulienas psk., 9. kl.
Lielākoties R. Blaumaņa darbu pamattēma ir savstarpējās attiecības ģimenē un mīlestība. Tā ir skaistākais, ko Dievs cilvēkiem ir devis.
Rebeka Baroniņa, Tirzas psk., 7. kl.
Rakstnieks iedvesmu darbiem smēlies no dabas, lauku ļaudīm un notikumiem. Par ko R.Blaumanis rakstītu šodien? Par cilvēkiem, attiecībām, mīlestību, mantkārību, paaudžu konfliktu.
Līva Beļinska, Berģu Mūzikas un mākslas psk., 8. kl.
Zeltu rakstnieks saskatījis savas zemes zaļumā, ēku mierā, svētībā un cilvēkos. Viņš sajutis neaizskaramo, nepostāmo, nepazemojamo cilvēka dabā, pasaulē. Viņš sapratis, ka vietu uzlādē cilvēki, jo, ja to nebūtu, mājas kļūtu nedzīvas.
Katrīna Blūma, Gulbīša vsk., 9. kl.
- Blaumanis ir labsirdīgs un gaišs cilvēks, kas tic labajam un skaistajam katrā cilvēkā.
Eduards Dundurs, Ērgļu vsk., 9. kl.
Latviešu atmiņā R. Blaumanis vienmēr paliks jauns, dzirkstošs un spēku plaukumā. Viņš ir zvaigzne latviešu literatūras debesīs, kas spoži mirdzēs vēl miljardiem gadu.
Laima Dūda, Viļānu vsk., 9. kl.
Blaumanis bija ļoti inteliģents un atklāts, cilvēks ar gaišu sirdi un dvēseli.
Beāte Dūduma, privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 9. kl.
- Blaumanis man liekas ļoti tiešs un godīgs cilvēks.
Lorna Barbara Ērla, Cēsu Valsts ģimnāzija
- Blaumaņa uzrakstītais ir kā sulīgs pīlādža ķekars, kuru gribas uzlūkot un izgaršot. R. Blaumani uzskatu par savu rakstnieku, jo viņa daiļdarbi ir „iz dzīves”, tā var notikt ar katru no mums, arī ar mani.
Marita Jermacāne, Tilžas vsk. Vectilžas filiāle, 9. kl.
- Blaumanis netiecās pēc naudas un labuma, kas ir otram. Rakstnieks saprata, ka nauda dzīvē nenes patiesu laimi. Varbūt tāpēc savos darbos viņš attēlo naudas un mantas gūstā nonākušo cilvēku ciešanas.
Evita Kaufelde, Praulienas psk., 9. kl.
Es satiku savu R. Blaumani, kurš māca man mīlēt dzīvi, atrast tajā labo, izturēties pret tuvākajiem ar sapratni, palīdzēt tiem un mēģināt nesodīt, jo paši neesam vislabākie.
Jūlija Kibjaro, Rīgas 60. vsk., 9. kl.
Es atradu savu R. Blaumani šajās atmiņās – pasakā „Velniņi”, novelē „Nāves ēnā”, skolas ekskursijā – un pievienoju tēlam daļiņu no sevis.
Beāte Ločmele, Madlienas vsk., 8. kl.
Jā, es mīlu savu tautu un dzimteni, kas saucas Latvija! Strādāšu, cītīgi mācīšos… Būšu savas Latvijas patriote, jo „mans zelts ir mana tauta”…
Sindija Ozoliņa, Ogresgala psk., 8. kl.
Mums jāmācās cienīt, mīlēt un rūpēties par saviem tuviniekiem un domāt par savas tautas nākotni. Zinu, ka esmu uz pareizā ceļa, lasot R. Blaumaņa darbus, un to noteikti turpināšu darīt.
Sabīna Rakitko, privātā psk. „Gaismas tilts 97”, 8. kl.
Man patīk R. Blaumaņa Birkenbaums ar savām bērnišķīgi skaidrajām acīm, lielo labsirdību, patieso mīlestību un spēju upurēties draudzības vārdā. Viņš savu dzīvi izdzīvo tagadnē, priecājoties par katru atvēlēto stundu, nevis gaidot labāku situāciju, citus laikus.
Aiva Rūtenberga, Bauskas pilsētas psk., 9. kl.
Zāle Brakos pat rudenī tik zaļa kā pavasarī izplaukušas bērzu lapas. Ēkas pieplakušas zemei un izskatās kā vecas sievas, kas apsegušas pelēkus salmu lakatus. Taciņa tik tīra, ka, manuprāt, kaķim uz tās patiktu gozēties maigajos saules staros.
Signija Smiltāne, Praulienas psk., 7. kl.
Es sapratu, ka bez darba nākotnē nekā nebūs. Darbs audzina un disciplinē cilvēku visa mūža laikā.
Silvija Sokolovska, Rīgas 33. vsk., 9. kl.
Es satiku savu R. Blaumani kā vienkāršu, labestīgu un dažreiz arī neizprotamu cilvēku. Rakstnieks nav tikai „melns” vai „balts”, tas ir, jautrs, humorpilns, vai arī tikai nopietns, traģisma un dzīves smaguma rūdīts.
Elza Šmite, Bebru psk., 8. kl.
Vajag ticēt cilvēkiem un sev pašam, ka bez ticības dzīvei un spējas par to priecāties nevar sapņot par labāku nākotni. Vajag strādāt, daudz strādāt un nežēloties, ja ir grūti, ja gadās, ka pietrūkst spēka.
Marija Ukrainceva, Rīgas 33. vsk., 9. kl.
Blaumanis ir nopietna personība ar izsmalcinātu humora dzirksti, cilvēku pazinējs, psihologs, draugs, ģēnijs, kurš aizgāja mūžībā par ātru, rakstnieks, kura darbi ir populāri, cilvēks – ceļa rādītājs visam labajam.
Una Zvirbule, Ilģuciema vsk., 8. kl.
„Ko tu šodien vari padarīt, tā neatstāj uz rītdienu.” (R. Blaumanis)
Ir arī daudzi cilvēki, kuri dara visu pēdējā brīdī, bet, kad viņi to dara, tad viss sanāk neapdomājoties un pavirši, pat nepareizi. Tā, pierodot slinkot skolā, nevar atgūties, un arī lielajā dzīvē ir grūti sevi piespiest strādāt godīgi, laicīgi, kārtīgi.
Ritvars Daukšts, Mežotnes internātvsk., 8. kl.
Varbūt dažkārt vajag veltīt kādam savu sirsnību, lai ikviens ar savu neatkārtojamo cilvēka stāju skaistāku padarītu pasauli. Atrast pašiem, kas īsts un kas viltus. Arī garīgā muskulatūra ir jāvingrina. Šo darbu uz rītdienu nevar atstāt.
Valdemārs Felcis, Daugavpils Valsts ģimn., 7. kl.
Katrā kaut kur iekšā mīt apziņa, ka bez padarītā darba nebūs nopelnītas atpūtas. Tomēr īsa atpūta pēc smaga darba ir daudz iepriecinošāka un patīkamāka nekā visas dienas noslinkošana tā, ka vakarā ar vienu puspavērtu aci vēl iedomājies: „Šodien vajadzēja to un to izdarīt. Eh, nu ko tur daudz, rīt taču arī ir diena.”
Egīls Kārkliņš, Ērgļu vsk., 9. kl.
- Blaumanim Braki, man .................... (savas mājas)
Mums visiem kopā mūsu zeme ir jārada par tādu vietu kā Blaumanim Braki, jo no dabas mūsu senči ir smēlušies spēku un to raduši savās mājās, lai atkal varētu doties tālākās dzīves gaitās.
Zaiga Gaide, Rīgas 14. vakara (maiņu) vsk., 12. kl.
Bet „Braki” turpina dzīvot. Kā Blaumaņa un viņa mīļo mājas. Kā vieta, kur satiekas pagātne ar tagadni. Un arī „Vecskolas” turpina savu ritējumu pretim laiku lokiem. Katru pavasari baltsārti saplaukst vecvecmammas stādītās ābeles, katru vasaru „Vecskolu” tīrumos rūc tehnika, katru rudeni tiek vākta raža, un ziemā kūp vecās, melnās pirtiņas skurstenis.
Rūdis Eiduks, A.Upīša Skrīveru vsk., 12. kl.
Man nav bail būt bērnam, jo zinu, ka mājas ir māte, kas mani pasargās no visa. Un man nav bail nejauši nokļūt uz kādas svešas takas ārpasaulē, jo zinu, ka ir, kur atgriezties, kur paglābties, kur d-z-ī-v-o-t un patverties!
Vineta Bodniece, Madonas pilsētas 1. vsk., 10. kl.
Nevis tas, ka mājā ir zelta podi vai kāda cita materiālā bagātībā, ir svarīgi, bet tas, ka tajās ir kāds garīgs mantojums – lietas, priekšmeti, kas saistīti ar mīļiem un tuviem cilvēkiem.
Alīna Zdanovska, Viļānu vsk., 12. kl.
Manas mājas ir vieta, kur gūt mieru, harmoniju, atrast, izzināt sevi un savas saknes, gūt iedvesmu, lai tiktu pāri visiem grūtajiem dzīves mirkļiem, lai priecātos ar vistuvākajiem cilvēkiem, kas katru rītu novēl viens otram veiksmīgu dienu.
Līga Āboliņa, Pļaviņu novada ģimn., 12. kl.
Laimīgs cilvēks var būt tikai tad, kad viņam ir savas Mājas. Laimes saliņa, miera osta. Svarīgi, lai cilvēks justos mājai piederīgs: māja lai pieder tev, un tu lai piederi mājai. Tad arī būs vislabākā dzīvošana.
Zane Bikovska, Madonas pilsētas 1. vsk., 10. kl.
Mājas – tā ir siltuma sajūta, mīļa vieta, manas ģimenes dzīves telpa. Tās mums katram ir savas un vienīgās, kuras aizstāt nav iespējams. Nekādu bagātību vai zeltu nevar iemainīt pret mājām.
Alise Birkenfelde, Madlienas vsk., 11. kl.
Mājās ir tuvie un mīļie cilvēki, kas ik rītu un vakaru silda ne tikai ar smaidu un jaukiem vārdiem, bet arī vienkārši ar to, ka ir blakus, viņi ir tie, kas mūs gaida, mājas vienmēr mūs gaida atgriežamies.
Marta Cimdiņa, Cēsu Valsts ģimn., 10. kl.
Mājas ir vide, kurā celtas smilšu pilis un ceptas smilšu kūkas, kurā ir smiets līdz vēdersāpēm, izraudāts miljoniem daudz asaru un izsapņoti vairāki tūkstoši sapņu, kurā esmu augusi un mācījusies no savām kļūdām.
Alise Dimitrijeva, Madonas pilsētas 1. vsk., 11. kl.
Es novēlu piedzīvot Blaumaņa Braku mieru, sadzirdēt manas Muižas pils skursteņu dūmu rakstītos stāstus un katram savu māju radīto īpašo sajūtu, kas, lai kur arī aizvestu ceļi, vienmēr gaidītu ikvienu atgriežamies!
Arlita Laine Dombrovska, DA Cēsu Valsts ģimn., 11. kl.
Mājas ir vieta, kur vienmēr atgriezties, lai būtu kopā ar saviem mīļajiem, lai atpūstos, justos drošībā un būtu mīlēta, lai reizi pa reizei skaļi uzdziedātu, kad neviens neskatās, lai radītu jaunus sapņus un pārvarētu grūtus brīžus.
Lāsma Dumerāne, Madonas pilsētas 1. vsk., 12. kl.
Mājām, kurās dzīvo, ir būtiska nozīme. Tajās uzturoties ilgāku laiku, mēs piešķiram savu auru, attieksmi pret lietām, rodam īpašo māju sajūtu.
Dārta Galiņa, Jelgavas Spīdolas ģimn., 11. kl.
Jūtu savu piederību dzimtajai zemei. Gribu dzīvot, strādāt un veidot ģimeni šeit, savā zemē. Gribu būt vajadzīga savai valstij.
Viktorija Guda, Viļānu vsk., 12. kl.
Manas mājas ir tur, kur mana ģimene, mani bērni!
Aļona Johima, Rīgas vakara ģimn., 11. kl.
Latvija ir manas mājas, pēc kurām es ilgojos, atrodoties tālumā. Mājās man ir viegli un brīvi elpot, te varu būt mierīga, priecīga un brīva...
Viktorija Krjukoviča, Rīgas Rīnūžu vsk., 12. kl.
Dzimtene – tā ir vieta, kurā mēs pavadām lielāko un emocijām bagātāko daļu savas dzīves. Te mēs veidojam savu personību, kas daļēji ir mūsu bērnības apkārtējās vides dvēseles spogulis.
Paula Kukute, Rīgas Valsts 2. ģimn., 10. kl.
Lai mājas ir dvēseles spēka radītājas, kas dotu spēku iet ļaudīs ar labestību, kas gūta, klausoties mīļo tuvinieku balsīs!
Alise Kursīte-Kursiša, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, 12. kl.
Mīlestība apkārtējā pasaulē un manās mājās vienmēr gaida un silda mani.
Dāvis Lazdiņš, Neretas J. Jaunsudrabiņa vsk., 12. kl.
Iepriecini sev apkārt mīlošos cilvēkus, un tev pašam paliks tik labi!
Laura Limanovska, Neretas J. Jaunsudrabiņa vsk., 12. kl.
Mājas ir vieta, kurās mani gaida, saprot un uzklausa. Vieta, kurā dzīvo mani mīļie cilvēki, ar kuriem kopā smejos, raudu, baros un rodu mieru. Mājas ir kā lidlauks, no kurienes pacelties tālākam lidojumam.
Laine Lupkina, DA Cēsu Valsts ģimn., 11. kl.
Nav svarīgi, kādas ir mājas, jaunas vai vecas, lielas vai mazas, skaistas vai neglītas. Tā ir vieta, kur var justies vislabāk... Vieta, kur vienmēr kāds gaidīs...
Edīte Mežciema, DA Cēsu valsts ģimn., 10. kl.
Mājas mūs uzņem pasaules samocītus un dziedē visas rētas. Nekur nav tik labi un jauki kā mājās.
Klinta Nagle, Nautrēnu vsk., 11. kl.
Katrs aizejam pasaulē ar māju un dzimtas doto svētību un gara bagātību.
Dana Smilgaine, Talsu 2. vsk., 12. kl.
Mājas ir vieta, kur rast mieru un harmoniju, daba, ģimene, atbalsts grūtā brīdī, spēks, ticība, cerība, mīlestība.
Dagnija Sondore, Austrumlatgales Profesionālā vsk., 2. gr.
Ir tik brīnišķīgi, ka man ir vietas, kur atgriezties, kur jūtos labi, kur mani gaida un par mani rūpējas.
Marta Vaska, Ērgļu vsk., 10. kl.
Pārdomas par kādu R. Blaumaņa darba iestudējumu
- Blaumanis ir radījis apbrīnojami spilgtus tēlus, kombinējot vien dažas rakstura iezīmes. Lai tos pareizi izspēlētu, tie jāsaprot, kas nav nemaz tik viegli, jo katram aktierim ir savs „es”, kas vienmēr parādās arī uz skatuves. Tas ir nenovēršami.
Inese Delvera, Rīgas Valsts 2. ģimn., 10. kl.
Lugu „Trīnes grēki” ir ne tikai interesanti skatīties, bet arī spēlēt. Caur jokiem un dažādām dzīves situācijām strāvo patiesa mīlestība, kas mūsdienās ir retums. Luga liek aizmirst par straujo ikdienu un apstāties, lai paskatītos uz dzīvi no malas.
Alise Viduce, Madlienas vsk., 12. kl.
„Zeltu dabū caur daudzkārtēju skalošanu.” (R. Blaumanis)
Bezdibeņa īslaicīgs gals un pelnīta piezemēšanās apbrīnas zenītā. Tādi nu viņi visi stāv mūsu acu priekšā – lējuši sviedrus un nesmērējuši rokas viltotā zeltā – Talantu Bada spēļu pašreizējie uzvarētāji. „Kas godīgi pa ceļu ies, tas mūžam neapmaldīsies” – skan rakstnieka novēlējums censoņiem, viņam pašam vēl šodien spītīgi turoties zelta skalotāju sietos.
Kristers Zariņš, Valmieras Pārgaujas ģimn., 11. kl.
- Blaumanis ir uzskatāms par ekspertu cilvēka un zelta attiecību atspoguļošanā.
Ieva Gudļevska, Ogres Valsts ģimn., 10. kl.
Savu zeltu jāskalo caur savām dzīslām. Jātop zeltītam, apzeltītam, lai pārējie neredzētu, bet justu, jo to, ko neredz, to nevar nozagt!
Laura Malinovska, Viļānu vsk., 11. kl.
Latvija ir maza valsts, un tai nav zelta vai citu dārgumu raktuvju, taču tā ir bagāta ar saviem cilvēkiem: stipriem, neatlaidīgiem un neatkārtojamiem.
Lelde Pole, Druvas vsk., 12. kl.
Lai sasniegtu visu, ko gribu, man arī ir nepieciešamas zināšanas – zelts – , ko var dabūt caur daudzkārtēju skalošanu – darbu.
Jekaterina Ribakova, J. Raiņa Daugavpils 6. vsk., 11. kl.
