Braku muzejam – 55
Braku muzeja pirmsākumi saistās ar 1958. gadu, kad sākās vērienīgi ēku atjaunošanas darbi. Pirmais vadītājs, toreiz pārzinis, bija Jānis Ķirškalns. Viņa vadībā restaurēja ēkas, sakopa Braku teritoriju, izveidoja muzeju. J. Ķirškalna mērķis bija visu atjaunot un iekārtot līdzīgi, kā bija Blaumaņa laikā. Muzeja pirmais vadītājs bija enerģisks, darbīgs, pašaizliedzīgs un erudīts cilvēks. Tas bija ļoti grūts uzdevums sakopt kara laikā izpostīto teritoriju, kad visapkārt bumbu bedres, saauguši krūmi, neizbraucams ceļš uz Brakiem, arī darbiniekiem īsti nebija, kur mitināties. Jāņa Ķirškalna uzņēmība un apkārtējo atbalsts bija būtisks, lai Braki no jauna atdzimtu, glabātu un popularizētu R. Blaumaņa atstāto kultūrvēsturisko mantojumu.
Muzeju gadu ritumā ir prasmīgi vadījuši Pēteris Liepa, Jānis Putra (Meldrājs), Ligita Bogdanova (Arkliņa), Baiba Kampe, Līvija Volkova. Visilgāk – 33 gadus – par vadītāju nostrādāja Anna Kuzina. Viņai 2014. gads īpašs, jo aprīlī Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā saņēma speciālbalvu par grāmatu „Blaumanis tuvplānā”, kas ir nozīmīgs pētījums literatūrzinātnē. Ērgļu novada pašvaldība un pasākuma dalībnieki sveica Annu Kuzinu ar panākumiem un rakstnieka R. Blaumaņa popularizēšanu.
Atklāšanas sarīkojumā Brakos ciemojās Latviešu Neredzīgo biedrības Strazdumuižas teātris. Aktieri režisores Ineses Vanagas vadībā bija sagatavojuši jauku R. Blaumaņa daiļdarbu miksli, kuru vienoja tēma – mīlestība. Tie bija fragmenti no dažādām lugām un stāstiem, kuros attēloti mīlestības līkloči un sarežģījumi, pamācība, kā jārīkojas, lai meitai (vai puisim) izpatiktu. Dzirkstīja humors un jautrība – kā jau dzīvē.
Līdzās teātriniekiem skanēja jautras dziesmas ar R. Blaumaņa vārdiem, ko izpildīja Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris (diriģents Ārijs Šķepasts) un Ērgļu jauktais koris (diriģents Ralfs Šmīdbergs). Par godu pasākumam Braku pagalmā iznesa rakstnieka tāfelklavieres, un dziesmām pavadījumu spēlēja koncertmeistare Mareta Beitika.
Muzejā valdīja īsti blaumaniska noskaņa – dziesmas, teātra spēle, jautrība un saules dāsnums. Bet Braku liepa uz jaunā dzīvojamās mājas niedru jumta iezīmēja maģisku zaru ēnas vainagu – kā simbolisku veiksmi un panākumus jaunajai darba sezonai.
