"Te ir varen jauki, un te es arī vislabāk varu rakstīt..." R. Blaumanis

Konkursi Zīmējumu konkurss

Nolikuma pielikums

 Bērnu un jauniešu vizuālo darbu konkurss 

„Blaumaņa brīnumzālītes”

 

Rakstnieka 150. gadadienai veltīto pasākumu kalendārs
 

 

 

Rūdolfs Blaumanis Jaņa Rozentāla dzīvoklī 1907. gada decembrī. J. Rieksta foto. Fotoattēla otrā pusē piezīme: „Pēdējais Bl. uzņēmums 1907. g. decembrī.” Braki - Rakstnieka R. Blaumaņa dzīves vieta laika posmā no 1863. līdz 1908. gadam. Dzīvojamā māja celta 19. gadsimta sākumā, atjaunota 1959. gadā. Mājai niedru (sākotnēji - salmu) jumta segums, ēku apkurināja ar plīti un maizes krāsni.

 

Rūdolfs Blaumanis(1863_1908) ir viens no spilgtākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma rakstniekiem. R.Blaumanis pasaulē nāca Ērgļu muižā, muižas pavāra Matīsa un istabenes Karlīnes ģimenē, kuri, cita starpā, arī bijuši prototipi vairākos Blaumaņa darbos. Piecu gadu vecumā kopā ar vecākiem pārvācies uz “Braku” mājām turpat Ērgļu pusē, kur pavadījis lielāko daļu savas dzīves.

 

Pirmos darbus Blaumanis sarakstījis vācu valodā, bet jau 1886. gadā tika publicēts viņa pirmais darbs latviski - dzejolis “Nakts”. Blaumaņa populārāko darbu vidū ir noveles “Nāves ēnā”, “Raudupiete”, “Purva bridējs”, “Salna pavasarī”, “Andriksons”, pasaka “Velniņi”, bet aizvien populāri uz Latvijas teātru skatuvēm ir Blaumaņa dramaturģijas darbi “Trīnes grēki”, “Pazudušais dēls”, “Indrāni”, “Ugunī”, kā arī “Skroderdienas Silmačos”. Arī šobrīd gandrīz visu Latvijas teātru repertuārā ir pa kādai Blaumaņa lugai. Šajā sezonā vēl gaidāmi jaunā režisora Valtera Sīļa “Indrānu” iestudējums Nacionālajā teātrī, kā arī Elmāra Seņkova veidotā “Raudupiete” Valmieras teātrī. 

 

Pēc Blaumaņa darbu motīviem uzņemtas virkne latviešu kinofilmas - “Rūdolfa mantojums”, “Īsa pamācība mīlēšanā”, multiplikācijas filma “Velniņi”.


 

2004. gadā “Latvijas Avīze” un portāls “Apollo” veica aptauju par 100 ievērojamākajiem latviešiem, kurā Blaumanis ierindojas trešajā vietā, aiz Krišjāņa Barona un Kārļa Ulmaņa.


 

Blaumanis mira 1908. gadā no ielaistas tuberkulozes, sanatorijā Somijā. Vēlāk pārvests uz Latviju un apglabāts Ērgļu kapos.

Rūdolfa Blaumaņa piemineklis Rīgā, iepretim Bastejkalnam, kanāla malā. Autors: T.Zaļkalns 
 

 

Šeit sakārtoti R.Blaumaņa darbi pa tēmām – Mīlestība, Smiekli, Darbs, lai rosinātu tos lasīt un veidot ilustrācijas. Darbu nosaukumi satur saites, kur tos var izlasīt internertā. Noteikti izmantojami arī citi R.Blaumaņa darbi, šeit norādītie ir tikai ierosmei.

 

Blaumaņa brīnumzālītes:  Mīlestība

 

Stāsti:

„Brīnuma zālīte”

„Laimes klēpī”

„Spijēnos” 

 

Noveles:

„Salna pavasarī”

„Purva bridējs”
 

Dzejoļi:

„Tālavas taurētājs”

„Vēl tu nezini”, „Kā zagšus” u.c.

 

Lugas:

„Ugunī”

 

 Smiekli

Stāsti:

„Gudrā Ediņa”

 „Kā vecais Zemīts pašu nelabo redzējis”

„Brīnuma zālīte” u.c.

 

Feļetons:  

  Īsa pamācība mīlēšanā”
 

Pasakas:

„Velniņi”

„Kā Jānis mācījās par kalēju” u.c.

 

 

Dzejoļi:

„Kā šo vasaru pavadījāt”, „Labrīts”, „Brenča pavasara vēstneši” u.c.

 

Lugas:

„No saldenās pudeles”

„Skroderdienas Silmačos”

„Trīnes grēki”

 

 Darbs 

 

Noveles:

„Nāves ēnā” u.c.

 

Stāsti:

„Laimes klēpī”

 

 

Lugas:

„Indrāni”

„Pazudušais dēls”

„Ļaunais gars”

DARBA LAIKS
No 10. maija līdz 1. novembrim
katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00, izņemot pirmdienas;
pārējā laikā ar iepriekšēju pieteikšanos.
KONTAKTI
Braki, Ērgļu pagasts, Madonas novads, LV - 4840
GPS: Lat, lon: 56.900543, 25.695391
Tālrunis: +371 26388629
E-pasts: braki@madona.lv, braki.muzejs@inbox.lv

Muzeja vadītāja Zinta Saulīte, tālr. +371 26388629
Krājuma glabātāja Kristīne Lūse, tālr.  +371 26128488

Facebook: saite