Ieejot Braku pagalmā, mani apskāva mājas, es nokļuvu pavisam citā pasaulē, prom no ļauniem cilvēkiem un naida. Es biju paradīzē. Neviens cits nesapratīs, ja pats nebūs tur aizbraucis un redzējis Tavus Brakus.

Monta Liepiņa, Bebru pamatskola

Vietu, kur atrodas Braku sēta, es varētu raksturot kā karotes kātu. Ērgļi ir karotes kauss, bet Braki – ceļš uz „veco” pasauli, uz vietu, kur viss ir citādāk, mierīgāk. Vai jūti to patīkamo garšu, kad nonāc šajā sētā? To garšu, kas tikai šeit ir tik salda un vilinoša kā visvērtīgākais ziedu medus. To garšu, kas kā kārtīgs rupjmaizes kumoss pats kūst uz mēles un dod tādu spēku, ka varētu gāzt pat visvarenākos kalnus.

 Ginta Ozola, Ērgļu vidusskola

Pārāk svēta un tīra šī vieta. Pārāk daudz ir saprasts un iemācīts, vienkārši klusējot un izjūtot lietas, ko ikdiena neļauj redzēt. Ikdiena noslogo un padara aklus. Man šeit neeksistē laiks. Nav robežu starp to, kas pieļauts, un to, kam vajadzētu būt aizliegtam un nepieejamam. Šī ir vieta, kur smelties iedvesmu, izbaudīt pavisam citādu klusumu. Klusumu, kas var padarīt atkarīgu.

Vita Biltauere, Jēkabpils Valsts ģimnāzija

Bet Braku mājas stāv apsegušās ar balto rītu. Es pieveru acis un redzu Brakus no rīta, saulei lecot: pagalms mirdz no saules stariem zilos, sārtos un purpura toņos. Sniegs virmo kā nosēts ar briljantu putekļiem. Mazliet pieveru acis un iedomājos pavasari Brakos, kad raisās lapas un no zemes lēnām lien jaunie asni, no jumta pil lāstekas. Katrā ūdens pilienā mīt dzīvība un skaistums. Katrā ūdens pilienā mīt jauns dzejolis, luga vai stāsts.

Arta Avena, Kaibalas pamatskola

            Braku nepārkliedzamais miers un klusums. Tik emocionāli spēcīga vide! Tik garīgi bagātinoša! Pat mans nevaldāmais temperaments pierimis kā uz burvju mājiena. Domas, kas nevaldāmi šaudījās kā ping-pong bumbiņas, raisās rimti. Tik neizskaidrojams miers pārņēmis ķermeni un garu.

Madara Kolneja, Praulienas pamatskola

Lēnā solī ieeju Braku sētā. Visapkārt paveras koki, tik koki. To ieskautas, kā rokās sadevušās neredzamā aplī, mājas. Vidū, noslēpumainā vidū – nekas, tikai es. Mani apņem rudens iedvesmojošais vējš, un rodas vēlēšanās iekļūt kādā no mājām.

Kristīne Treija, Ziemeļvalstu ģimnāzija

Blaumanis mīlēja Brakus, savus vecākus, dabu. Tieši tādēļ viņš stādīja kokus, kopa savu māju, nesa ziedus mātei, kaut sala. Tieši tādēļ viņš sagaida katru, kurš ienāk viņa mājās. Sagaida labvēlīgā mīlestībā vēl arvien.

Alise Sniedze, Praulienas pamatskola

Manuprāt, katram latvietim reizi mūžā būtu jāapmeklē Braki, lai izjustu šīs vietas īpašo auru, jo, atrodoties šeit, liekas, it kā esmu pavisam citā pasaulē – prom no ikdienas steigas, kņadas, ļaužu un mašīnu burzmas.

                                        Dace Marķitāne, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija

Izstaigājot Brakus, saprotu, ka Blaumanis te mīt joprojām. Vai tad tas nebija rakstnieka atspulgs pirts akā, vai, aiz staļļa stenderes noslēpusies, nenopūtās Kristīne? Tālavas taurētājs pieskandējis Jumurdas silu. Un aitu kūtī jaunus cimdus meklē Brencis, un, uz zibens šķeltā akmens apsēdusies, kājas šūpo mazā Marta. Bet Silmaču saime aicina līgot Jāņkalniņā...

Ance Liene Šatrovska, Vecpiebalgas vidusskola

Svētdienīgums, svētums, tai pašā laikā vienkāršība un mīļums ir tās īpašības, kuras visspilgtāk raksturo Brakus. Laiks tur apstājas, un tu spēj redzēt cilvēkus, kas sevi pilnībā velta darbam, priecājas par dabas bagātībām, ražu un skaisto apkārtni. Tur nav ne steigas, ne datoru un automobiļu, tur nav skarbā reālisma un mūsdienu visatļautības.

 Ieva Mekša, Jēkabpils 3. vidusskola