1969-1978
Muzeja vadītāji – Jānis Putra (Meldrājs), Ligita Bogdanova (Arkliņa) (1969–1974), Baiba Vīksna (Kampe) (1974–1976), Līvija Volkova (1976–1979). Darbinieki – Marija Zvaigzne, Aivars Platais, Elga Platā, Anna Platā, Ināra Šitca (Strazdiņa), Jānis Vindelis, Māra Ivbule, Anna Kuzina.
Pasākumi – 1970. gadā „Brakos” Rīgas TV uzņēma dokumentālu filmu „Jo dziedāju, jo skanēja” un mācību filmu par R. Blaumani. 1971. gadā muzejā ciemojās kritiķi un dzejnieki: Maija Augstkalna, Edgars Damburs, Jānis Sārts, Pēteris Zirnītis, grafiķe Dzidra Ezergaile. Notika dzejnieka Jāņa Grota atceres sarīkojums (1972) un rakstnieka R. Blaumaņa 110. dzimšanas dienas atcere (1973). Ekspozīcijas „R. Blaumaņa dzīve un daiļrade” atklāšana; teatralizēts uzvedums (fragmenti no R. Blaumaņa „Indrāniem” un A. Liniņa dramatizējums pēc R. Blaumaņa darbu motīviem „Īsa pamācība mīlēšanā”), kurā piedalījās Dailes teātra aktieri Irma Laiva, Ēvalds Valters, Vera Gribača, Olga Dreģe, Ilze Vazdika, Mudīte Šneidere, Jānis Filipsons, Artūrs Kalējs, Haralds Ulmanis, Maija Deķe, no Drāmas teātra – Ēriks Brītiņš un Edgars Girgensons. 11. septembrī dzejas dienās viesojās Saulcerīte Viese, Imants Auziņš, Lija Brīdaka, Māris Čaklais, Knuts Skujenieks, Osvalds Kravalis (1974).
Ar 1975. gadu populāras kļuva pilngadības svētku dienas. 1976. gadā „Brakos” notika literāra pēcpusdiena skolu jaunatnei, veltīta R. Blaumaņa 68. nāves atcerei, piedalījās literatūras zinātniece Saulcerīte Viese un dzejnieks Jāzeps Osmanis, gada nogalē – pasākums „Rakstnieki pie Jaungada eglītes Braku kalnā”. Muzeja vadītāja Līvija Volkova sāka nopietnu zinātniskās izpētes darbu par R. Blaumaņa daiļradi, iesaistot tajā arī Latvijas Valsts Universitātes topošos filologus un jauno muzejnieku pulciņa biedrus. No 1977. gada sākās jauns sarīkojumu cikls – „Blaumaņa literārie audžudēli”, kā arī kāzu viesu uzņemšana.
Izstādes – 1971. gadā „Brakos” izveidoja gleznu izstādi „Braki un Blaumanis mākslinieku skatījumā”, 1972. gadā – ratnīcas pamatekspozīciju. 1973. gadā RTU sporta bāzē mākslinieks Jānis Vīdušs iekārtoja jaunu pastāvīgo ekspozīciju „R. Blaumaņa dzīve un daiļrade”.
Zinātniskās tēmas – R. Blaumaņa darbi latviešu kinomākslā. R. Blaumaņa laikabiedru atmiņu pieraksti (1969). R. Blaumaņa dzīves un darbības posms Koknesē (1970). Ērgļu novada izloksnes atspoguļojums R. Blaumaņa darbos (1972). Rūdolfa Blaumaņa personība viņa vēstulēs un laikabiedru atmiņās (1973). R. Blaumaņa lugu iestudējumi profesionālajos teātros. Marijas Kreicas atmiņu pieraksts (1974). R. Blaumaņa lugu iestudējumi Valmieras teātrī. „Braku” māju vecie koki. Atmiņu pieraksti – Alvīne Milne, Paulīne Šīrone, Jānis Bloms, Marija Šteinberga, Marta Bazule (1975). Blaumanis bērniem. Blaumaņa dzeja latviešu komponistu daiļradē. Minnas Jirgenas atmiņu pieraksts (1976). G. Freitāga apkopotie dramaturģijas pamatprincipi R. Blaumaņa lugās (1977). R. Blaumaņa dzīves un darba vietas Rīgā. „Braku” un „Vanagu” senās robežas. Socioloģiskie pētījumi par muzejisko ekspozīciju uztveri (1978).
1971. gadā izdots katalogs izstādei „R. Blaumanis un „Braki” mākslinieku skatījumā”, 1972. gadā – prospekts „Blaumaņa „Braki””.
Brīvdabas izrādes – Kandavas kultūras nama dramatiskais kolektīvs – R. Blaumanis „No saldenās pudeles” (1969), Madonas Tautas teātris – R. Blaumanis „No saldenās pudeles” (1972). Jelgavas Tautas teātris – R. Blaumanis „Brīnumzālīte” (1973). Jelgavas Tautas teātris – R. Blaumanis „No saldenās pudeles”. Cesvaines dramatiskais kolektīvs – R. Blaumanis „Indrāni” (1974). Ogres trikotāžas kombināta drāmas ansamblis – R. Blaumanis „No saldenās pudeles”. Rēzeknes Tautas teātris – uzvedums „Kāzas Latgalē”. (1975). Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes IV kursa studentu diplomdarba izrāde – R. Blaumanis „Skroderdienas Silmačos”. Rīgas Operetes teātris – operete „Trīnes grēki”. Cesvaines dramatiskais kolektīvs – R. Blaumanis „Zagļi”. Siguldas kultūras nama drāmas ansamblis – R. Blaumanis „Indrāni” (1976). Rīgas Operetes teātra 50. izrāde „No saldenās pudeles” (Ērgļi). Valsts Liepājas teātris komēdijas „Skroderdienas Silmačos” 350. izrādi nospēlēja „Brakos” (1977), arī 1978. gada jūnijā skatītājus priecēja ar „Skroderdienām Silmačos”.
Saimnieciskie darbi – telefona līnijas ierīkošana (1969), braucamā ceļa noasfaltēšana (1970), jaunas transporta stāvvietas izveidošana (1971), ceļa rādītāja „Braki” (koktēlnieks Rūdolfs Hofmanis) uzstādīšana Ērgļi–Madona lielceļa malā pie „Braku” pagrieziena (1975–2013), „Brakos” iestāda 86 eglītes, 11 vītolus un 17 ozoliņus, notiek niedru jumtu nomaiņa pirtiņai (1976), jumta nomaiņa dzīvojamajai mājai un klētij, elektroinstalācijas pieslēgšana dzīvojamajai mājai (1977).
Saimniecisko darbu veikšanā talku veidā piedalījās radošo profesiju pārstāvji – rakstnieki, teātru ļaudis, zinātnieki, mākslinieki, studenti no visas Latvijas. Tika rīkota vairāku dienu strādāšana ar nakšņošanu teltīs vai skolu kopmītnēs. 1977. un 1978. gadā notika DAGu (Dižkoku atbrīvotāju grupas) talkas, sakopjot Vanagu taku, Jauniešu pulcēšanās vietu un Grestes ozolu.
1978. gadā Ērgļos Blaumaņa kapos sakārtoja rakstnieka vecāku un brāļa ģimenes kapu vietas, sakopa Gaiļkalna skolas un pagastmājas apkārtni. Imanta Ziedoņa Dižkoku atbrīvotāju grupa te strādāja arī 1979. gadā un 1980. gadā uzstādīja piemiņas akmeni, kurā Vilnis Titāns iekala uzrakstu „Gaiļu kalns”.
