Te ir varen jauki, un te es arī vislabāk varu rakstīt...
Blaumaņa darbi
Noveles
Raudupiete (1898)
Salna pavasarī (1898)
Purva bridējs (1898)
Andriksons (1898)
Laimes klēpī (1898)
Nāves ēnā (1899)
Dzeja
Ceļa malā (1900)
Tālavas taurētājs (1902)
Īsproza
Pie skala uguns (1893)
Nāves ēnā (1900)
Lugas
Trīnes grēki (1891)
Ļaunais gars (1891)
Pazudušais dēls (1893)
Potivara nams (1897)
No saldenās pudeles (1901)
Skroderdienas Silmačos (1902)
Indrāni (1904)
Ugunī (1905)
Sestdienas vakars (1908)
Zagļi (1908)
Rūdolfs Blaumanis
Nākamais drāmas un noveles žanra iedibinātājs latviešu literatūrā dzimis 1. janvārī Ērgļu muižā kalpotāju – istabenes Karlīnes un pavāra Matīsa Blaumaņa ģimenē. 1868. gadā Blaumaņi ar piecgadīgo dēlēnu Kārli Leonīdu Rūdolfu atstāj Ērgļu muižu un atnāk par rentniekiem uz “Braku” mājām ar 200 pūrvietām zemes un 400 rubļu gada rentes maksu. Barku kalnā ēkas radušās ap 1810. gadu, un gadu gaitā te ir dzīvojušas vairākas zemnieku ģimenes. Kad te ienāca Blaumaņi, mājas izskatījušās nolaistas – nebija ne augļu dārza, ne koku, ne košumkrūmu. Vēlāk Blaumanis šo vietu iemīļojis un pēc paša ieskatiem sācis veidot to skaistu un pievilcīgu. “Mani vecāki apdzīvo Ērgļu “Brakus”.
Mājas sensenas, apjumtas ar salmu jumtiem, pieplakušas zemei, stāv uz plika kalna, pakļautas visiem vējiem. Esmu sastādījis kokus un krūmus. Nākamais rentnieks, ja reiz pēc manis te kāds dzīvos, varbūt cirtīs tos, mani lādēdams.” Rakstnieka stādītie koki – liepu aleja, ābeļdārzs un dzīvžogs ap to, vecie vītoli pie Pirtsdīķa un par “Braku” simbolu kļuvušais Baltrozīšu krūms sētsvidū, stāsta par viņa dabas mīlestību un daiļuma izjūtu. “Braki” rakstnieka dzīves laikā nekļuva par viņa īpašumu, jo Ērgļu barons stūrgalvīgi nepārdeva nevienu savu rentes māju, kuri tās apsaimniekoja.
Tikai 1909. gadā “Brakus” beidzot izpērk rakstnieka brālis Arvīds Blaumanis un viņa ģimene saimnieko šeit līdz 1939. gadam, kad mājas un zemi pārdod lauksaimniecības kamerai.
Doma, ka “Brakos” būtu iekārtojams rakstnieka piemiņas muzejs, radās jau 1938. gadā. Taču pagāja 20 gadu, kamēr bijusī rentes māja pārtapa par R. Blaumaņa memoriālo muzeju.
Par muzeja dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1959. gada 10. maijs, kad apmeklētājiem durvis vēra atjaunotā “Braku” dzīvojamā māja. Visas sētas rekonstrukcija tika pabeigta 1992. gadā. Atjaunoto Braku sētu veido 8 ēku komplekss, kas raksturīgs 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Ērgļu novada zemnieka sētai. Reizē ar ēku kompleksu muzeja teritorijas 43 hektāros atjaunotas arī “Braku” mājas takas. Tās pieejamas tūristiem, sportistiem, dažādu nometņu dalībniekiem, bet it īpaši tās domātas R. Blaumaņa daiļrades cienītājiem.
Par Blaumani
Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis (dzimis 1863. gada 1. janvārī [v.s. 1862. gada 20. decembrī], miris 1908. gada 4. septembrī) bija latviešu prozaiķis un dramaturgs.
Blaumanis ir dzimis Vidzemē, Ērgļu muižā pavāra Matīsa un istabas meitas Karlīnes ģimenē. Mācījies Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā (1875-1881). Pirmā publikācija 1882. gadā vācu valodā. Kokneses muižas rakstvedis un pārvaldnieka māceklis (1885-1887). Pēc tēva nāves no 1894. gadā periodiski dzīvojis gan vecāku mājās Ērgļu pagasta Brakos, gan Rīgā, kur strādājis vairākos tā laika preses izdevumos Zeitung für Stadt und Land, Mājas Viesis, Dienas Lapa, Latvija, izņemot 1902.-1903. gadu, kad vadījis latviešu laikraksta Pēterburgas Avīzes satīras pielikumu Purva malā Pēterburgā. 1907. gada vasarā uzliesmo tuberkuloze. Miris 1908. gadā Somijā, Takaharju (tag. Punkaharju) sanatorijā.
(atsauce)