Braku muzejs

Rūdolfs Blaumanis pieder pie tiem rakstniekiem, kura uzrakstītās lugas tūlīt tika iestudētas – gan Rīgas Latviešu teātrī, gan Ērgļos, gan Valmierā, gan Cēsīs, gan tālajā Pēterburgā. R. Blaumanis pats labprāt spēlēja, kā arī mācīja citus. No savu tēlu galerijas rakstnieks ir atveidojis Ābramu, Roplaini, Sīkstuli, Dūdaru, Kaukēnu. Viņam bija svarīgi, lai drāmu un komēdiju varoņi būtu atklāti tieši un pilnīgi. Iestudējot lugas, rakstnieks bija gan režisors, gan aktieris, gan grimētājs. Blaumanis kā režisors bijis pacietīgs, lēns, bet neatlaidīgs, dažkārt arī ass. Ar Blaumaņa drāmu un komēdiju izrādēm Ērgļos aizsākās teātra spēlēšanas tradīcija, kas dzīvo vēl šodien.

Latviešiem vismīļākā un visbiežāk izrādītā luga ir „Skroderdienas Silmačos” – visos Latvijas lielajos teātros spēlētā, uz tik daudzām mazākām un lielākām skatuvēm izrādīta Latvijā, kā arī iepriecinājusi skatītājus Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Somijā, Amerikā, Kanādā, Austrālijā un citur.

Braku muzejā pirmo brīvdabas izrādi „Skroderdienas Silmačos” 1968. gadā spēlēja Madonas Tautas teātris. Tā Braki kļuva par vietu, kur gandrīz katru vasaru skatītājus priecēja kāda luga brīvā dabā. Neaizmirstamas bija Valsts Liepājas teātra tik sirsnīgās un dzīvespriecīgās „Skroderdienas Silmačos”, 1978. gadā nospēlējot 350. šīs komēdijas izrādi. Brakos ir rādītas daudzas R. Blaumaņa drāmas un komēdijas – „No saldenās pudeles”, „Trīnes grēki”, „Ļaunais gars”, „Zagļi”, „Indrāni”. 1997. gadā skan Latvijas Nacionālās operas iestudētā R. Kalsona opera „Pazudušais dēls”.

No 1999. gada Valmieras Drāmas teātris organizē pirmo Rūdolfa Blaumaņa Teātra festivālu, kurā aicina Braku muzeju piedalīties festivāla žūrijā. Tā ir vienīgā tāda veida skate Latvijā, kurā vienkopus redzami viena autora darbu uzvedumi. Tradīcija turpinās joprojām, ik pa trim gadiem pulcējot kopā Latvijas teātrus un izrādot R. Blaumaņa darbus.

 

2020. gads

21. jūnijā bija plānota skaista un lustīga izrāde - R. Blaumanis "Skroderdienas Silmačos", Vecpiebalgas amatierteātris "Sumaisītis", bet valstī noteikto ierobežojumu dēļ nenotika.

 

2019. gads

29. jūnijā “Brakos” Jēkabpils Tautas teātris izspēlēja Rūdolfa Blaumaņa komēdiju “Trīnes grēki”, režisore Inta Ūbele. Lugu caurstrāvoja humors, pārpratumi, Trīnes “grēki” un lielā vēlme precēties, bet tā arī neviens precinieks neatradās, ja nu vienīgi – Pupiņu Spricis ar astoņiem bērniem un vienu aci… Skatītāji bija priecīgi par iespēju lugu skatīties tieši “Brakos”, kur Blaumanis vislabāk varēja rakstīt. Paldies aktieriem par spēli, uzņēmību un rakstnieka mīlestību!

 

2017. gads

„Brakos” joku luga „Trīnes grēki”

Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa lugas tautā ir kļuvušas mīļas un tik daudz spēlētas uz lielākām un mazākām skatuvēm. Ik palaikam teātriem ir vēlme mūsu populārā dramaturga lugas atvest un parādīt „Brakos”.

Tā arī šoreiz Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros 9. septembrī muzejā ciemojās Tērvetes novada kultūras nama amatierteātris „Trīne”, lai jau 24. reizi izspēlētu tik iemīļoto R. Blaumaņa komēdiju „Trīnes grēki”. Režisore Dzintra Zimaiša un viņas uzticamie aktieri vēlējās, lai izrādi noslēgtu tieši „Brakos”. Tā būtu kā pateicība rakstniekam par viņu devumu un atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Tērvetes teātrim šis gads ir aizritējis jubilejas noskaņās, jo aprit 15 gadi, un nosaukums „Trīne” arī radies par godu rakstniekam.

Izrāde tika izspēlēta saimes istabā, un tas aktieriem bija īpašs izaicinājums, jo parasti tā notikusi brīvā dabā. Mājas radīja patiesāku sajūtu, spēlējot „Trīnes grēkus”, jo darbība taču norisinās istabā – „Mazbērzu” un „Lielbērzu” saimniecībā. Komēdija skatītājus aizveda Blaumaņa radītajā pasaulē, kurā galvenā tēma bija veltīta mīlestībai. Lai „Mazbērzu” Juris varētu ņemt par sievu savu iemīļoto Emīliju no „Lielbērziem”, nākas izdomāt viltību, ka viņš precēšot čaklo kalponi Madi. Tad nu sākās visa jautrība un pārpratumi ar nelaimīgi Brenci, kas gandrīz ielēca akā, ar Trīni, kura tik ļoti gribēja precēties, taču nekas tā arī nesanāca, ar lepno Rembēnieti, kura piedzīvoja neparastus notikumus. Komēdiju caurstrāvoja labestība, sirsnība, bija patiess gandarījums skatīties aktieru meistarībā, spēles dabiskumā un īstumā. Šajā izrādē Trīne tomēr dabūja vīru, tas nekas, ka vecu un kalsnu, un komēdija noslēdzās ar kāzām un patiesu jautrību. Paldies aktieriem par izjusto spēli, enerģiskajai režisorei Dzintrai Zimaišai, sirsnīgajai izrādes vadītājai Sandrai Vēverei un scenogrāfam Ivaram Novikam.

Pēc komēdijas noskatīšanās visi bija aicināti uz kāzu mielastu, kurā īpašā cieņā bija kārtīga lauku zupu, par ko paldies saimniecei Amēlijai Vaišļai. Viņai vira bija sanākusi garda un sātīga, un viesi ēda slavēdami. Paldies Tērvetes aktieriem, kuri slapjajā, vēsajā un arī lietajā dienā ienesa gaismu, sauli un daudz labestības. Uz tikšanos citu gadu!

 

2016. gada 3. jūlijā aicinām uz brīvdabas izrādi "Brakos" - R. Blaumanis "Skroderdienas Silmačos", Ogres Tautas teātris.

           3. jūlijā muzejā viesojās Ogres Tautas teātris, lai „Brakos” jautri izspēlētu „Skroderdienas Silmačos”. Lai arī laika apstākļi nelutināja – lija lietus, no rīta ducināja pērkons, kopīgi meklējām risinājumu. Izrāde notika pie rijas – ja līst lietus, aktieri var spēlēt nojumē. Savukārt skatītājiem, pateicoties atrakciju parka „Braku takas” saimniekiem, bija iespēja lugu noskatīties lielā un no lietus drošā nojumē. Dieviņš tomēr mūs lutināja, jo izrādes laikā lietus praktiski nelija, pat saule kādu brīdi uzspīdēja.

            Komēdija „Skroderdienas Silmačos” Ogres Tautas teātra (OTT) izpildījumā bija lieliska – aktieri spēlēja enerģiski, azartiski un profesionāli. Ļoti veiksmīgi bija ievīti jauninājumi, pārdomāta bija katra aktiera rīcība un darbošanās uz skatuves. Izrāde radīja spraigumu, dzīvīgumu, skatītāji no sirds izsmējās un dzīvoja komēdijai līdzi. Paldies aktieru kolektīvam un dziedātājiem, režisoram Jānim Kaijakam un OTT prezidentei Laumai Straumei! Tikai „Brakos” tā pa īstam var sajust „Skroderdienu Silmačos” noskaņu, jo te Rūdolfs Blaumanis iztēlojās Silmaču notikumus un Ērgļu apkaimē noskatīja lugas tēlus.

„Braku” muzeja vadītāja Zinta Saulīte