Te ir varen jauki, un te es arī vislabāk varu rakstīt...
- Par muzeju
- Foto galerija
- No Braku māju vēstures
- Rūdolfs Blaumanis
- Pastāvīgā ekspozīcija
- Izstādes vasaras sezonā
- Pasākumi
- Muzejpedagoģiskās programmas
- Atpūtai
-
Konkursi
- 19. konkurss 2023
- 18. konkurss 2022
- 17. konkurss 2021
- 16. konkurss 2020
- 15. konkurss 2019
- 14. konkurss 2018
- 13. konkurss 2017
- 12. konkurss 2016
- 11. konkurss 2015
- Zīmējumu konkurss
- 10. konkurss 2014
- 9. konkurss 2013
- 8. konkurss 2012
- 7. konkurss 2011
- 6. konkurss 2010
- 5. konkurss 2009
- 4. konkurss 2008
- 3. konkurss 2007
- 2. konkurss 2006
- 1. konkurss 2005
- Izdevuma "Dimants staro gaismā" atziņas
- Ziedojumi
Nolikuma pielikums
Bērnu un jauniešu vizuālo darbu konkurss
„Blaumaņa brīnumzālītes”
Rakstnieka 150. gadadienai veltīto pasākumu kalendārs
|
|
Rūdolfs Blaumanis Jaņa Rozentāla dzīvoklī 1907. gada decembrī. J. Rieksta foto. Fotoattēla otrā pusē piezīme: „Pēdējais Bl. uzņēmums 1907. g. decembrī.” |
Braki - Rakstnieka R. Blaumaņa dzīves vieta laika posmā no 1863. līdz 1908. gadam. Dzīvojamā māja celta 19. gadsimta sākumā, atjaunota 1959. gadā. Mājai niedru (sākotnēji - salmu) jumta segums, ēku apkurināja ar plīti un maizes krāsni. |
Rūdolfs Blaumanis(1863_1908) ir viens no spilgtākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma rakstniekiem. R.Blaumanis pasaulē nāca Ērgļu muižā, muižas pavāra Matīsa un istabenes Karlīnes ģimenē, kuri, cita starpā, arī bijuši prototipi vairākos Blaumaņa darbos. Piecu gadu vecumā kopā ar vecākiem pārvācies uz “Braku” mājām turpat Ērgļu pusē, kur pavadījis lielāko daļu savas dzīves.
Pirmos darbus Blaumanis sarakstījis vācu valodā, bet jau 1886. gadā tika publicēts viņa pirmais darbs latviski - dzejolis “Nakts”. Blaumaņa populārāko darbu vidū ir noveles “Nāves ēnā”, “Raudupiete”, “Purva bridējs”, “Salna pavasarī”, “Andriksons”, pasaka “Velniņi”, bet aizvien populāri uz Latvijas teātru skatuvēm ir Blaumaņa dramaturģijas darbi “Trīnes grēki”, “Pazudušais dēls”, “Indrāni”, “Ugunī”, kā arī “Skroderdienas Silmačos”. Arī šobrīd gandrīz visu Latvijas teātru repertuārā ir pa kādai Blaumaņa lugai. Šajā sezonā vēl gaidāmi jaunā režisora Valtera Sīļa “Indrānu” iestudējums Nacionālajā teātrī, kā arī Elmāra Seņkova veidotā “Raudupiete” Valmieras teātrī.
|
Pēc Blaumaņa darbu motīviem uzņemtas virkne latviešu kinofilmas - “Rūdolfa mantojums”, “Īsa pamācība mīlēšanā”, multiplikācijas filma “Velniņi”. 2004. gadā “Latvijas Avīze” un portāls “Apollo” veica aptauju par 100 ievērojamākajiem latviešiem, kurā Blaumanis ierindojas trešajā vietā, aiz Krišjāņa Barona un Kārļa Ulmaņa. Blaumanis mira 1908. gadā no ielaistas tuberkulozes, sanatorijā Somijā. Vēlāk pārvests uz Latviju un apglabāts Ērgļu kapos. |
Rūdolfa Blaumaņa piemineklis Rīgā, iepretim Bastejkalnam, kanāla malā. Autors: T.Zaļkalns |
|
Šeit sakārtoti R.Blaumaņa darbi pa tēmām – Mīlestība, Smiekli, Darbs, lai rosinātu tos lasīt un veidot ilustrācijas. Darbu nosaukumi satur saites, kur tos var izlasīt internertā. Noteikti izmantojami arī citi R.Blaumaņa darbi, šeit norādītie ir tikai ierosmei.
Blaumaņa brīnumzālītes: Mīlestība
Stāsti:
Noveles:
Dzejoļi:
„Vēl tu nezini”, „Kā zagšus” u.c.
Lugas:
Smiekli
Stāsti:
„Kā vecais Zemīts pašu nelabo redzējis”
„Brīnuma zālīte” u.c.
Feļetons:
Pasakas:
„Kā Jānis mācījās par kalēju” u.c.
Dzejoļi:
„Kā šo vasaru pavadījāt”, „Labrīts”, „Brenča pavasara vēstneši” u.c.
Lugas:
Darbs
Noveles:
„Nāves ēnā” u.c.
Stāsti:
Lugas: