Braku muzejs

Ģimenes tēlojums R. Blaumaņa prozā vai dramaturģijā

 

Es pateikšos Dievam, ka mana Zīme ir ģimene. Varbūt kāds reiz pasacīs vārdus: „Alise nāk no labas ģimenes – no Gailāniem.” Tā būs mana personības kvalitātes Zīme. Kaut tāda būtu bijusi arī R. Blaumaņa ģimenes lugu varoņiem!       

                                                                                                    Alise Gailāne, Ogres Valsts ģimn., 11. kl.

Blaumanis ik vakaru aizver sētas vārtiņus. Viņš ir drošībā un tuvībā pats savā nodibinātajā ģimenē – savos radītajos tēlos. Blaumanis izvēlējies saistīties uz mūžu ne ar sievieti, bet tiem, kas apkārt kā mūris. Sētas vidiņā viņa gods un viņa zelts. Tā latviešu tauta, kas Blaumani balsta, aizstāv, sargā, aizmirstībai neatdod un nenodod.

Klinta Šmite, A. Upīša Skrīveru vsk., 12. kl.

Mūsu lēmumi, lai kādi arī tie būtu, ir nozīmīgi, un tikai mūsu pašu rokās ir izvēle par to, kāda būs mūsu ģimene. Katram pašam taču būs par savu laimi vai nelaimi jāatbild savas ģimenes, savu bērnu un sevis paša priekšā.                                   

                                                                                                           Zane Ozoliņa, Cesvaines vsk., 12. kl.

Mūsu ģimene ir cilvēku loks, kas mūs atbalstīs jebkurā situācijā, un veidot šīs saites atbilstoši tam, kā jūtas mūsu sirds, nevis tam, kādas shēmas mājo mūsu brīžam viltīgajos prātos.

Anna Beļeviča, Rīgas Valsts 1. ģimn., 12. kl.

 

R. Blaumanis un laikabiedri

 

Tā varētu turpināt – salīdzināt ar Blaumani laikabiedrus... Tomēr Blaumani kā literāri talantīgo asnu vērīgu meklētāju, pašaizliedzīgu, stingru, prasīgu un reizē saudzīgu to lolotāju un visas latviešu literatūras druvas kopēju nevar salīdzināt ne ar vienu.

Diāna Patrīcija Grosa, Rīgas Valsts vācu ģimn., 11. kl.

Talantīgu cilvēku mums apkārt netrūkst. Ir vērts viņus atcerēties un pieminēt, jo viņi ir un vienmēr būs ne tikai vareni mākslinieki, bet arī labi cilvēki un patiesi draugi.

Simona Mamatkulova, Valkas ģimn., 11. kl.

Braku saimes istabā redzēju R. Blaumaņa laikabiedrus. Jāni Poruku, kura dzejas rindiņas man bija pateicis vējš. Līdzās stāvēja vienmēr daiļi tērptā Aspazija, kuras dzejolī aprakstītā puķe izplauka pie pirtiņas. Nostāk no pārējiem pie loga stāvēja Jānis Jaunsudrabiņš, kuru vaigā skatīju pie Jāņkalniņa pļavas. Redzot Kārli Skalbi, biju pārliecināta, ka kaķītis no pasakas „Kaķīša dzirnavas” arī tepat kaut kur dziedāja savu murrā dziesmiņu.

Anna Bērziņa, I. Gaiša Kokneses vsk.

 

„Ceļš iet caur pasauli uz debesīm.” (R. Blaumanis)

 

Manuprāt, Rūdolfa Blaumaņa paša debesis bija viņa rakstītie darbi. Tas bija viņa garīgi augstākais punkts un ideāls, viņa vertikāle un ceļš debesīs.

Dārta Apsīte, Jelgavas Spīdolas ģimn., 11. kl.

Savu dzīvi centīšos dzīvot tā, lai manas debesis būtu man blakus, lai ikdiena paietu pilna prieku un laimes.                                         

Līva Ciemiņa, Valmieras Pārgaujas ģimn., 10. kl.

Ceļš reiz beidzas katram citā vietā un laikā. Nepārstāj iet ceļu uz kalna virsotni cauri savai pasaulei un sasniedz savas debesis!                   

Inga Jonāne, Daugavpils Valsts ģimn., 12. kl.

Cilvēks ir cilvēks – ar savām vājībām, vēlmēm, vajadzībām. Un neatkarīgi no saprātīguma, dzīves pieredzes pakāpes viņš tik un tā veltīs mūžu tam, lai tiektos pretī debesīm.

Agnija Kārkliņa, Cesvaines vsk., 11. kl.

Katram savs lifts, katram savs tilts pāri dzīves līkločiem. Katram savs sākums un gals.(..) Debesīs valda savi likumi un savi gadalaiki. Ja tur ir auksti, es gribu būt tava sega, ja tur karstums spēj nogalināt – es atsakos būt ziema.             

Karīna Melniece, Aknīstes vsk., 12. kl.

Debesis ir tālu, kamēr neesam pilnvērtīgi izdzīvojuši un izbaudījuši dienas šajā zemē. Dzīve ir smagu emociju pasaule, taču, palaižot vaļā pie zemes velkošās emocijas, mēs varam pavadīt laimīgu mūžu ar sajūtu, ka jau tagad esam debesīs.

Paula Popmane, Rīgas Kultūru vsk., 11. kl.

Katram ir savs ceļš, kurš iet caur pasauli uz debesīm. Apstāties un to izbaudīt ir katra paša ziņā, tas ir jāmāk. Varbūt ir vērts iemācīties?  

Arta Sprice, E. Kauliņa Lielvārdes vsk., 10. kl.

Debesis ir zvaigznes, kas tumšās naktīs mums apgaismo ceļu un atļauj pāris stundas ieskatīties tālāk par debesu atļauto skatu, un ticība, kas savieno cilvēkus, valstis un kontinentus.                                                                  

Zane Zalužinska, Varakļānu vsk., 10. kl.

Es vēlētos, lai mans ceļš uz debesīm būtu kā simbols tīrībai, baltumam un skaidrībai.

Anna Dževečka, Līvānu vsk., 11. kl.

Visi laimības ceļi veda turp, kur tie bija pazuduši – uz debesīm.

Ieva Garanča, Varakļānu vsk., 12. kl.

Cilvēka ceļš nebeidzas šajā dzīvē, tas vienmēr tiek turpināts.Uz kuru pusi? To mēs nevaram zināt, taču katrs vēlas nokļūt tuvāk debesīm.                     

Jefims Bistrovs, Viļānu vsk., 12. kl.

Blaumanis nežēlo, negaužas un neglorificē cilvēku, neceļ debesīs bez stingri betonēta pamata, neliek zelta rāmjus ciešanām, pārdzīvojumiem, pārmetumiem, netaisnībām. Blaumanis izved caur dzīvi – skarbu, asu, vājprātīgu. Patiesu dzīvi.         

Māra Uzuliņa, Varakļānu vsk., 12. kl.

Trauslā dvēselīte ar sapņainām un mirdzošām acīm skatās uz savām debesīm. Tā atceras sāpes, asaras un rētas, saprot visu grūto ceļojumu, kaprīzo vēlmju, neaizsniedzamo mērķu un varbūt pat cilvēka dzīves piepildījumu – izbaudīt ceļu pretī savām debesīm!

Renāte Bružāne, E. Kauliņa Lielvārdes vsk., 10. kl.

Jāpārvar daudz šķēršļu un jānoiet garš ceļš, lai nokļūtu virsotnē. Kas ir šī virsotne? Dzīves misija, dzīves mērķis, dzīves jēga.                      

Lāsma Ungere, I. Gaiša Kokneses vsk., 11. kl.

Mākonis aiziet, bet mēs paliekam uz zemes. Mākoņi mirst un dzimst no jauna, bet tie nepazūd, tie vienmēr paliks tepat, kamēr vien Visums pastāvēs. Kas ir mūžīgs? Mūžīgs ir darbs. Tas nekad nebeidzas.                                                    

Samanta Saulīte, Rīgas Valsts ģimn., 10. kl.

Atliek dzīvot tā, lai mūsu ceļš vestu kalnup, lai tas, neskatoties uz grūto kāpienu, pašās beigās ļautu mums sasniegt to pilnību, pēc kuras visu dzīvi tiecamies, un atstāt lejā visu to smagumu, kas traucējis sasniegt debesis.                                

Sabīne Krūkle, Talsu Kristīgā vsk., 12. kl.

Mēs savā dzīvē izdarām to, kas ir pats būtiskākais, un pēc tam mūsu ceļš vijas pretī debesīm, pūkainām mākoņu kāpnēm, kas nolaižas uz zemes un nemitīgi griežas kā sniegpārsliņa, kas mācās par virves dejotāju.                                          

 Santa Konovalova, Rekavas vsk., 11. kl.

Lai mainītu pasauli, nevajag jau daudz. Pakāpies augstāk, pastiep rokas un satver zvaigžņu riekšavu. Nomet šo zvaigžņu sauju zemē, tās sabirs sīkos puteklīšos un apklās visu zemi – tā kļūs gaišāka.                                                                

Ieva Jaunslaviete, Valkas ģimn., 11. kl.

Tā viss šajā pasaulē cieši saistīts – no zemes, kā nu kurš to prazdams, lūkojamies debesīs, gaišumā, bet arī debesīm ir svarīgi, ko tās redz uz zemes.

Malvīne Madžule, Ērgļu vsk., 10. kl.