Braku muzejs

Ieskats rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīvesgājumā, darba gaitās, daiļdarbu tapšanā, "Braku" un Ērgļu nozīmei viņa dzīvē. Prezentācija ir labs un vērtīgs papildmateriāls izglītības iestādēm, apgūstot R. Blaumani un viņa daiļdarbus.

2022. gada 3. decembrī notika R. Blaumaņa literārās prēmijas 18. konkursa noslēguma pasākums. Šogad saņēmām 175 domrakstus, kurus bija iesūtījuši 173 skolēni.  Uz apbalvošanas ceremoniju bija uzaicināti 74 skolēni kopā ar vecākiem un skolotājiem. Apbalvošanas pasākumu vadīja aktieris Juris Hiršs. Balvas pasniedza un labus vārdus domrakstu autoriem veltīja goda viesi – “Braku” muzeja vadītāja Zinta Saulīte un Annas Kuzinas mazdēls Gundars Āboliņš, veselības uzņēmuma grupas “Repharm” komunikācijas direktore Līga Ribkinska, Ērgļu vidusskolas direktore Gaļina Kraukle, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta “Kultūras kanons” koordinatore Anita Smeltere, Madonas novada pašvaldības tūrisma darba organizatore Sanita Soma un speciālists kultūras jomā Aigars Noviks, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Inga Surgunte un Ērgļu apvienības pārvaldes vadītāja Elita Ūdre.

Dzejniecei Zinaīdai Lazdai (1902–1957) 2022. gadā aprit 120 gadi. „Braku” muzejs sadarbībā ar apvienību „Mana Filmu Studija” ir izveidojis jubilejas raidījumu, kuru caurvij „Braku” muzeja vadītājas Zintas Saulītes veidotais Z. Lazdas dzīvesstāsts. Interesantus faktus pastāsta ilggadēja Madonas muzeja literatūras sektora vadītāja un novadpētniece Dace Zvirgzdiņa, skolotājas Mārīte Breikša un Indra Rone, Ērgļu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Dreiblate, Jumurdas bibliotēkas vadītāja Agita Opincāne. Par izjusto dzejas lasījumu paldies Ērgļu aktieriem – Ievai Vilnītei, Elitai Ūdrei, Kaivai Bukovskai, par iejušanos dzejnieces tēlā pateicība Ivetai Pedelei. Liels paldies Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam par bagātīgo krājuma materiālu klāstu, ko varējām izmantot raidījumā. Kopā esam radījuši krāšņu un daudzveidīgu stāstu par dzejnieci Zinaīdu Lazdu, kura Ērgļu pagastā pavadījusi lielāko savas dzīves daļu un radījusi skaistu, kaut arī smeldzīgu dzeju, cildinot savu valsti un visu latvisko un nekad nespējot iedzīvoties svešumā.

Anna Kuzina – ilggadēja „Braku” muzeja vadītāja, novadpētniece, grāmatu autore, vispusīga un radoša personība. Viņas dzīve aizritēja nemitīgā darbā un kustībā, tomēr slimība arvien vairāk atņēma spēkus un enerģiju, līdz 2021. gada 2. jūlijā aprāvās Annas mūžs. Taču viņa joprojām dzīvo mūsu atmiņās, labajos darbos un uzrakstītajās grāmatās. Anna Kuzina ir mūsējā, ērglēniete, mūsu lepnums un dārgums.

Latviešu tautas tradīcijas un muzejs "Braki" ir nešķirami jēdzieni! Miķeļdienas pasākumā 2021. gada rudenī uzzinājām daudz interesanta! Paldies TMK "Pulgosnieši" par folkloras tradīciju godināšanu! Vēlam neizsīkstošu enerģiju "Pulgosniešu" vadītājai Vinetai Dāvei par Ērgļu puses folkloras tradīciju izpēti un folkloras kopas dalībniekiem - spēku arī turpmāk iepazīstināt muzeja apmeklētājus ar latviešu tradīcijām un ierašām!

2021. gada 9. februārī dzejniekam Jānim Grotam 120 gadu jubileja. "Braku" muzejs sadarbībā ar apvienību "Mana Filmu Studija" ir izveidojis raidījumu par Jāni Grotu, kurā dzirdēsiet Ilgoni Bērsonu, Guntaru Raču, Līgu Blauu, Māri Olti, Mārīti Breikšu, Ināru Strazdiņu, Ilzi Strazdiņu, Mārīti Ostrovsku, Zintu Saulīti. Paldies Ērgļu vidusskolas skolēniem par dzejoļiem un Ērgļu PII "Pienenīte" par laba vēlējumiem! Paldies Ievai Vilnītei un Aivim Masaļskim par izjustajām "Vēstulēm Solveigai"! Paldies visiem, kas atbalstīja un palīdzēja! Aiziesim uz kapu kalniņu un aizdegsim katrs savu svecīti, lai kopā sanāk 120 spožas liesmiņas!

2019. gada 7. decembrī Ērgļos notika 15. R. Blaumaņa literārās prēmijas 15. konkurss. „Braku” muzejs šogad saņēma 163 domrakstus, kurus bija rakstījuši 164 skolēni. Uz apbalvošanas ceremoniju bija uzaicināti 73 skolēni kopā ar vecākiem un skolotājiem. Noslēguma pasākumu vadīja Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Brūveris. Sarīkojums sākās ar videofilmu „Braku muzejam – 60”. Skolēniem atzinības un balvas pasniedza Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta „Kultūras kanons” koordinatore Anita Smeltere, AS „Repharm” komunikācijas direktore Līga Ribkinska, UNESCO LNK Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca, Ērgļu bibliotēkas vadītāja Kaiva Bukovska, Ērgļu PII „Pienenīte” metodiķe Evita Lielupe, Ērgļu novada vides pārvaldības un teritorijas plānošanas speciāliste Liene Opincāne, „Braku” muzeja vecākā speciāliste Anna Kuzina.

Vairāk informācijas par konkursu - ŠEIT.

„Braku” mājas vēstures avotos pirmo reizi minētas 1811. gadā. Īpaša šī vieta kļūst, kad 1868. gadā te sāk saimniekot Blaumaņu ģimene. Kaut arī „Braki” ir Ērgļu muižas īpašums, Rūdolfs Blaumanis iemīl šo vietu un tā kļūst par rakstnieka spēka eliksīru un iedvesmas avotu. No 1959. gada „Brakos” ir iekārtots muzejs kā piemiņa dižajam literatūras klasiķim. Ienāc „Brakos”, lai aplūkotu sētu, izzinātu Blaumaņa dzīvi un daiļradi, izbaudītu ekskursiju dažādību, pasākumu daudzveidību un dabas krāšņumu!

2018. gada 1. decembrī Ērgļos notika R. Blaumaņa literārās prēmijas 14. konkursa noslēguma sarīkojums, kuru vadīja aktrise Zane Daudziņa. Uz apbalvošanu tika uzaicināti 76 veiksmīgāko darbu autori un viņu vecāki, skolotāji. Balvas pasniedza Z. Saulīte, I. Dūduma, L. Ribkinska, A. Braķe, E. Tišheizere, I. Švarca, G. Velcis. Apsveicam laureātus – Ralfu Zundu no Rencēnu pamatskolas un Alisi Zitu Zeidaku no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas!

Vairāk informācijas par konkursu - ŠEIT.

Daudzi izcili latviešu mākslinieki ir attēlojuši rakstnieku Rūdolfu Blaumani dažādos mākslas darbos – gleznās, zīmējumos, krūšutēlos, skulptūrās, pieminekļos. Rakstnieka portretus veidojuši J. Rozentāls, A. Štrāls, A. Stankevičs, R. Kasparsons u.c. R. Blaumaņa attēla zīmējumi ir atspoguļoti grāmatās un uz to vākiem. Portreti izmantoti pastkartēs un atklātnēs. R. Blaumanis, strādādams kā žurnālists, aktīvi darbojās satīriskajos pielikumos. Rakstnieka šaržus ir veidojuši V. Danšins, J. Rozentāls, J. Grosvalds, S. Vidbergs. Pieminekļu un skulptūru autori – B. Dzenis, T. Zaļkalns, G. Šķilters, A. Voitkāns, I. Dobičins, V. Zeile, O. Skarainis, J. Zariņš.

2017. gada 2. decembrī Ērgļos notika R. Blaumaņa literārās prēmijas 13. konkursa noslēguma pasākums, kurā bija uzaicināti 73 labāko domrakstu autori. Pavisam „Braku” muzejam bija iesniegti 144 darbi. Noslēguma sarīkojumu vadīja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa.

Skolēniem atzinības un balvas pasniedza Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Avotiņa, sekretāre Sintija Māliņa, UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, literatūrvēsturniece Līvija Volkova, dabas pētnieks Māris Olte, ģimenes atbalsta centra „Dzeguzīte” sociālā darbiniece Inita Bērzkalna, SIA „Mailīšu Fabrika” valdes locekle Ilze Mailīte, „Braku” muzeja speciāliste Anna Kuzina. Viena no balvām, ko skolēni saņēma, bija Zintas Saulītes un Mārītes Breikšas sakārtotā grāmata „Blaumaņa tēlu pasaulē”. Grāmatu var lasīt un lejuplādēt ŠEIT (lielums 7,58 MB).

Vairāk informācijas par konkursu - ŠEIT.

2016. gada 3. decembrī Ērgļos notika R. Blaumaņa literārās prēmijas 12. konkursa noslēguma pasākums, kurā bija uzaicināti 65 labāko domrakstu autori. Pavisam „Braku” muzejam bija iesniegti 209 skolēnu darbi. Noslēguma sarīkojumu vadīja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska.

Skolēniem atzinības un balvas pasniedza Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, Bāriņtiesas priekšsēdētāja Vineta Bagatska un kultūras darba organizatore Sandra Avotiņa, UNESCO pārstāve Ieva Švarca, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja speciāliste Maija Ārena, viesnīcas „Ērgļi” direktore Anta Velce, Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas pedagogs un Ērgļu pūtēju orķestra vadītājs Pēteris Leiboms, audēju studijas „Ērgļi” vadītāja Sandra Lauberte, „Braku” muzeja speciāliste Anna Kuzina. Viena no balvām, ko skolēni saņēma, bija Zintas Saulītes un Mārītes Breikšas sakārtotā grāmata „„Brakos” ir varen jauki”.

Vairāk informācijas par konkursu - ŠEIT.

2015. gada 5. decembrī Ērgļos notika R. Blaumaņa literārās prēmijas 11. konkursa noslēguma pasākums, kurā bija uzaicināti 67 labāko domrakstu autori. Pavisam Braku muzejam bija iesniegti 219 skolēnu darbi. Noslēguma sarīkojumu vadīja Dailes teātra aktieris Artis Robežnieks.

Skolēniem atzinības un balvas pasniedza Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Baiba Cielēna, UNESCO pārstāve Ieva Švarca, Raiņa un Aspazijas mājas galvenā speciāliste Gaida Jablovska, Madonas reģiona avīzes „Stars” žurnāliste Inese Elsiņa, Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāja Agita Opincāne un saimniecības „Sniķeri” saimniece Santa Radzvilaviča, Benu aptiekas Ērgļos vadītāja Inta Olte, Ērgļu vidusskolas skolotāja Maiga Picka, Ērgļu vidusskolas absolvente un kultūras darbiniece Laima Lupiķe, „Braku” muzeja speciāliste Anna Kuzina. Viena no balvām, ko skolēni saņēma, bija Zintas Saulītes un Mārītes Breikšas sakārtotā grāmata „Teātris Blaumaņa zīmē”.

Vairāk informācijas par konkursu - ŠEIT.

Grāmatas „Teātris Blaumaņa zīmē” atvēršanas svētki notika 2015. gada 23. oktobrī Ērgļos. Izdevuma sakārtotājas – Zinta Saulīte un Mārīte Breikša. Grāmatā ir apkopota informācija par teātra spēlēšanas tradīcijām Ērgļu novadā – Jumurdā, Vējavā, Sausnējā, Liepkalnē, Katrīnā un Ērgļos; materiāli un atmiņas par „Braku” muzeja sadarbību ar Latvijas teātriem, kā arī publicēti R. Blaumaņa konkursu skolēnu darbi par rakstnieka darbu iestudējumiem. Grāmatā ir bagātīgs fotogrāfiju klāsts. Izdevums iespiests tipogrāfijā SIA „Erante”.

Prezentācijas materiāls sagatavots konferencei „Baltajai grāmatai – 100”, kas notika 2014. gada 5. decembrī Neretā. Rakstnieku – Jāņa Jaunsudrabiņa un Rūdolfa Blaumaņa – dzīvē un daiļradē ir daudz kopīgā un at-šķirīgā. Abi ir uzauguši laukos, mācījušies un strādājuši Rīgā, darbojušies žurnālistikā. Rakstniecības ceļš katram veidojas savs. R. Blaumanis kļūst par psiholoģiskā reālisma pārstāvi latviešu literatūrā, J. Jaunsudrabiņš – romantisma. Tā kā R. Blaumanis bija 14 gadus vecāks, tad J. Jaunsudrabiņa izaugsmē un pilnveidē liela nozīme ir pieredzējušā dramaturga padomam un ieteikumiem.

2014. gada 6. decembrī Ērgļos notika R. Blaumaņa literārās prēmijas 10. konkursa noslēguma pasākums, kurā bija uzaicināti 67 labāko domrakstu autori. Pavisam Braku muzejam bija iesniegti 281 skolēnu darbi.

Skolēniem atzinības un balvas pasniedza Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, UNESCO pārstāve Ieva Švarca, Madonas novadpētniecības muzeja speciāliste Dace Zvirgzdiņa, Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre Sarmīte Radiņa, Madonas reģiona avīzes „Stars” žurnāliste Inese Elsiņa, Ērgļu bibliotēkas vadītāja Kaiva Bukovska, apgāda Zvaigzne ABC redaktore Daina Grūbe, „Meņģeļu” muzeja vadītāja Ieva Vilnīte, avīzes „Kokneses Novada vēstis” redaktore Sarmīte Rode, „Braku” muzeja speciāliste Anna Kuzina.

Pasākumā notika Braku muzeja un Blaumaņa biedrības veidotās grāmatas „Blaumanis. Braki. Mājas” atvēršanas svētki.

Vairāk informācijas par konkursu - ŠEIT.

2014. gads ir R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” 55. jubilejas gads. Māju vēsture ir krietni senāka – 1811. gadā „Braki” pirmo reizi minēti dokumentos. Blaumaņi kā rentnieki te ienāca 1868. gada pavasarī.
„Braki” un Rūdolfs Blaumanis ir nedalāmi jēdzieni. Rakstnieks bija māju dvēsele, tās kopējs un sargātājs. Grāmata ir veltījums „Brakiem” un cilvēkiem, kas šo vietu no sirds ir iemīlējuši un palīdzējuši muzejam augt un attīstīties. Izdevums dod ieskatu „Braku” māju vēsturē, muzeja tapšanā. Tās ir cilvēku atmiņas un stāsti, tie ir gadu ritumā savāktie materiāli.
R. Blaumanim „Braki” bija mīļās un jaukās mājas, tāpat arī katram cilvēkam ir vieta uz pasaules, kur viņš jūtas vislabāk, kur ir vispatiesākais un īstākais, kur mīt viņa ģimene un tuvie cilvēki.Grāmatā ir lasāmi skolēnu domraksti, pārdomas par R. Blaumani un „Brakiem”, un savām mājām.
Blaumanis – latviešu izcilais rakstnieks. „Braki” – Vidzemes pakalnu svētnīca. Mājas – dvēseles miers un harmonija. Aizbrauksim uz „Brakiem”, satiksim R. Blaumani un sajutīsim mājas siltumu!
Grāmatas autore Zinta Saulīte

Ērgļu pagastā jau izsenis dzīvojusi Blaumaņu dzimta. Tās pirmsākumi meklējami Brantēnu un Spijēnu mājās, kas atradušās 8 kilometrus no Ērgļiem, dodoties Kokneses virzienā. Pētot Blaumaņu dzimtu, ir izveidojušies jauni atzari – Pavasari, Veinbergi, Purkalni, Krūmi, Rudzīši, Kartenbeki, Bērziņi. Par to visu uzzināsiet Braku muzeja veidotajā grāmatā „Blaumaņu dzimtas līkloči”, kurai 2012. gada 8. decembrī R. Blaumaņa literārās prēmijas 8. konkursā svinēja atvēršanas svētkus. Video ir kā ieskats plašās Blaumaņu dzimtas lappusēs.
Blaumaņu dzimtas koks (Ainas Pidikas makets) apskatāms ŠEIT (PDF fails). Lai palielinātu attēlu, izmantot taustiņu kombināciju "Ctrl" un "+" vai uz ekrāna redzamo rīkjoslu.