Braku muzejs

Rūdolfs Blaumanis pieder pie tiem rakstniekiem, kura uzrakstītās lugas tūlīt tika iestudētas – gan Rīgas Latviešu teātrī, gan Ērgļos, gan Valmierā, gan Cēsīs, gan tālajā Pēterburgā. R. Blaumanis pats labprāt spēlēja, kā arī mācīja citus. No savu tēlu galerijas rakstnieks ir atveidojis Ābramu, Roplaini, Sīkstuli, Dūdaru, Kaukēnu. Viņam bija svarīgi, lai drāmu un komēdiju varoņi būtu atklāti tieši un pilnīgi. Iestudējot lugas, rakstnieks bija gan režisors, gan aktieris, gan grimētājs. Blaumanis kā režisors bijis pacietīgs, lēns, bet neatlaidīgs, dažkārt arī ass. Ar Blaumaņa drāmu un komēdiju izrādēm Ērgļos aizsākās teātra spēlēšanas tradīcija, kas dzīvo vēl šodien.

Latviešiem vismīļākā un visbiežāk izrādītā luga ir „Skroderdienas Silmačos” – visos Latvijas lielajos teātros spēlētā, uz tik daudzām mazākām un lielākām skatuvēm izrādīta Latvijā, kā arī iepriecinājusi skatītājus Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Somijā, Amerikā, Kanādā, Austrālijā un citur.

Braku muzejā pirmo brīvdabas izrādi „Skroderdienas Silmačos” 1968. gadā spēlēja Madonas Tautas teātris. Tā Braki kļuva par vietu, kur gandrīz katru vasaru skatītājus priecēja kāda luga brīvā dabā. Neaizmirstamas bija Valsts Liepājas teātra tik sirsnīgās un dzīvespriecīgās „Skroderdienas Silmačos”, 1978. gadā nospēlējot 350. šīs komēdijas izrādi. Brakos ir rādītas daudzas R. Blaumaņa drāmas un komēdijas – „No saldenās pudeles”, „Trīnes grēki”, „Ļaunais gars”, „Zagļi”, „Indrāni”. 1997. gadā skan Latvijas Nacionālās operas iestudētā R. Kalsona opera „Pazudušais dēls”.

No 1999. gada Valmieras Drāmas teātris organizē pirmo Rūdolfa Blaumaņa Teātra festivālu, kurā aicina Braku muzeju piedalīties festivāla žūrijā. Tā ir vienīgā tāda veida skate Latvijā, kurā vienkopus redzami viena autora darbu uzvedumi. Tradīcija turpinās joprojām, ik pa trim gadiem pulcējot kopā Latvijas teātrus un izrādot R. Blaumaņa darbus.