Braku muzejs

1999 – 2009

Muzeja vadītāja Anna Kuzina.  Darbinieki – Diāna Āboliņa, Aivars Platais, Antoņina Kalēja, Aigars Miljantejs – Kalējs, Jānis Āboliņš, Lana Briška, Taisa Briška, Gunārs Briška, Elfrīda Millere, Inese Priede, Zinta Saulīte, Aija Kazēka, Lidija Popova, Kārlis Melnacis.

Palīgi – Valdis Spaile, Jānis Nusbergs, Jānis Pinka; Madonas muzejnieces – Ilze Gaujēna, Laima Garā, Dace Zvirgzdiņa, Vita Mālniece, Megida Kļaviņa; Ērgļu vidusskolas skolotājas – Dzintra Rudzīte, Vizma Veipa, Mārīte Ostrovska, Mārīte Breikša; Ērgļu mežniecība – Jānis Nebars, Biruta Nebare, Gunārs Plikausis; Ērgļu novada dome; Inese un Ilze Mailītes, Dainis Ozoliņš, Juris Āzers, Andris Bērziņš, Valdis Dombrovskis, Sanita Āboliņa, Ināra Strazdiņa, Māra Liepiņa, biedrība “Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums”.

Zinātniskās tēmas – R. Blaumanis – Braku rentnieks. Braku muzejs 40 gados (1999). Blaumaņu dzimta. Braku māju vēsture (2000). Ērgļu novada kultūrvēsturiskais mantojums. Novele “Nāves ēnā” – žanra meistardarbs (2001). Ērglēniešu un Blaumaņu dzimtas piederīgo un Braku muzeja darbinieku atmiņu un dzīvesstāsu  pieraksti (Mirdza Melnīte, Marta Krastiņa, Pēteris Cielavs, Pēteris Auniņš, Elza Kurmēna, Olga Nīgale, Lonija Bērzkalne, Jānis Jēgers, Ārija Balode, Liesma Grigule, Alma Celmiņa, Ilze Gertnere, Anna Muciņa, Aivars Platais, Baiba Kampe, Jānis Meldrājs, Ināra Strazdiņa, Māra Vindele, Alberts Sakša, Andrievs Ielejs, Juris un Andris Blaumaņi, Rita Blaumane, Marija Veinberga, Velta Petrovska, Pēteris Blaumanis, Līga Kartenbeka, Mārīte Purkalne, Viktors Blaumanis, Elmārs Miļelsons, Jānis Grendzions, Gaida Apsīte, Anna Priede, Aina Zirnīte) (2001 – 2008). Lauku darbu atainojums R. Blaumaņa daiļradē (2002). Blaumaņa ielas vēsture Ērgļos. Amatniecība un amatnieki Ērgļos 20.gs. sākumā. Vecpiebalgas Vasilu dzimta (2003). R. Blaumaņa proza Eiropas kultūras kontekstā (2004). Lauku amatnieku tēlojums R. Blaumaņa daiļradē. R. Blaumaņa dramaturģija. 1905. gada notikumi Ērgļu novadā un to atspoguļojums R. Blaumaņa daiļradē. (2005). Braki un Blaumanis mūsdienu ērglēniešu skatījumā. Elsteru dzimta (2006). Braku māju vēsture un muzeja tapšana. R. Blaumaņa dramaturģija mūsdienās. R. Blaumaņa prozas valoda (2007, 2008).

2007. gadā tiek aizsākta krājuma priekšmetu datorizēta vadīšana Nacionālā muzeju kopkatalogu sistēmā.

Pasākumi veltīti Blaumaņu dzimtai – Edgara Blaumaņa pārapbedīšana Ērgļu Blaumaņa kapos, tikšanās ar Blaumaņu dzimtas pārstāvjiem (1999). Vērtuma svētki. Pulkā eimu, pulkā teku (1999). Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas vizīte muzejā (2000). Akcija “Stiprais ozols 2000”. Garīguma dienas (2006 – 2008). Literāri pasākumi – dzejnieces Zinaīdas Lazdas simtgades atcere Ērgļu pagasta Spēliņos (2002), rakstnieka R. Blaumaņa  145. dzimšanas diena, 100. nāves atcere (2008).  Pasākumi senioriem – novada pensionāru salidojums (2004), Latvijas Daugavas Vanagu kultūras diena (2000). Reklāmas filmas “Lauku darbi lauku sētā” grupas uzņemšana. Eglīšu, Homku, Pavlovsku, Blaumaņu dzimtu salidojumi (2007, 2008). Nodarbības un pasākumi vispārizglītojošo skolu jaunatnei un bērniem – zīmējumu konkursi, R. Blaumaņa literārās prēmijas 1. –  4. konkursi (2005 – 2008). Putnu dienas – Tuk, tuk, taisīsim skaistu putnu būri (2008). Bērnības svētki (2006 – 2008). Muzeju nakts pasākumi – “Franču vēsmas Brakos” (2007), “Muižu goda svinības vācu gaumē” (2008). Ģimeņu pasākumi – nometnes 3 x 3 literārās darbnīcas. Kāzu un laulību reģistrācijas ceremonijas (2002). Projektu prezentācijas – “Te ir varen jauki” (2007), “Nāc un izzini, izpēti, sajūti Brakus” (2008). Veltījums Latvijas valsts 90. dzimšanas dienai – “Tālavas taurētājs sauc” (2008).

Muzejpedagoģiskā programma bērniem un ģimenēm “Velniņu darbi un nedarbi” (2008). Pašvaldību sadarbības partneru (Vācijā, Holandē, Igaunijā, Lietuvā)  delegāciju  uzņemšana muzejā (2000 – 2008). Brauciens ar Madonas un Ērgļu pašvaldības darbiniekiem uz Punkaharju sanatoriju Somijā, R. Blaumaņa pēdējo dzīves vietu (2002). Biedrības “Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums“ nodibināšana (2006).

Izstādes – Ritas Garaissils floristikas skolas  nometnes noslēguma izstāde (1999). Tematiskas izstādes saimniecības ēkās – Blaumaņu dzimta. Braku māju un muzeja vēsture. Blaumanis – bērniem (2000). R. Blaumaņa dzeja. R. Blaumaņa novele “Nāves ēnā”. Bērnu zīmējumi – ilustrācijas R. Blaumaņa novelei “Nāves ēnā”.  Koki un augi R. Blaumaņa dzejā (2001). Laime pirtiņā. Audēju studijas “Ērgļi” darbi (2002). Blaumaņa iela – Ērgļu muižas ceļš. Amatniecība un amatnieki Ērgļos. Skroderdienas Ērgļos (2003). R. Blaumaņa proza Eiropas kultūras kontekstā. No linu sēklas līdz baltam linu dvielim (2004). 1905. gada vēsturiskie notikumi Ērgļu novadā. Daiļamata meistaru E. Kurmēnas un K. Kurmēna personālizstāde (2005). Blaumaņu dzimtas koks. Velniņi krāsainajā pasaulē. Naktsvijoles. Jāzepa Osmaņa gleznas (2008).

Buklets latviešu un angļu valodā (2000). Braku ceļvedis visai ģimenei “Nāc Brakos!” (2007). Grāmata “Rūdolfs Blaumanis mūsdienu skolēnu pārspriedumos un jaunradē”. Atklātņu komplekts “R. Blaumaņa memoriālais muzejs Braki” (2008).

Brīvdabas izrādes – Valmiera teātra izrādes –  “Ļaunais gars” (2000), “Trīnes grēki” (2001). Kokneses amatierteātris – “Indrāni” (2000). Tirzas dramatiskais kolektīvs ar izrādi “Skroderdienas Silmačos” (2000), “Trīnes grēki” (2001).  Daugavpils teātra R. Blaumaņa lugas  izrāde “Zagļi” (2003), Ērgļu teātris – R. Blaumaņa “Trīnes grēki” (2005). Siguldas Tautas teātris – R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”. Tilžas dramatiskais kolektīvs – R. Blaumaņa “No saldenās pudeles” (2008).

Saimnieciskie darbi –  teritorijas, telpu, pagalma, augļu dārza  kopšana un uzturēšana, remonti, malkas sagāde veikta pašu spēkiem.  Muzeja teritorijas labiekārtošanā un remontos atbalsts no Madonas rajona padomes, muzeja izstrādāto projektu finansējums no Valsts Kultūrkapitāla un Latvijas vides aizsardzības fonda: signalizācijas sistēmas ierīkošana,  informatīvie stendi un vietu norādes teritorijā, RTU sporta bāzes ēkas tehniskā ekspertīze, muzeja ēku niedru jumtu remonti, elektroinstalācijas tīkla pagarinājums līdz rijai un kūtij (2004 – 2008).

Ārpus muzeja darbs – Ērgļu un Madonas pašvaldības darba grupā  sadarbība ar ārzemju partneriem Vācijā un Holandē (1992 –  2009). Piedalīšanās  Braku žūrijā un izrāžu vērtēšanas žūrijā R. Blaumaņa teātra  1. – 4. festivālā Valmierā (2000 – 2008). Daugavas Vanagu Ērgļu nodaļas  avīzes “Ērgļu Vēstis” izdošana un rediģēšana (1994 – 1995). Novada mācības stundas Ērgļu vidusskolas 5. un 10. klasēs (1987 –  1990).

Braku saimes istabā

Ū, cik te biezs! Ne ar menti pajaukt,

Ne pēc saimnieka pajautāt.

Skalu plēsēji, vīžu pinēji,

Bet visvairāk – pasaules lāpītāju.

Cauri jumti tik daudzām mājām,

Un dvēselēs slapjdraņķis īsts.

Nemaz nevar saprast – vai bēdu lietus

No debesīm vai no zemes līst.

Viens jumts tikko uzlikts,

Otrs jau pušu. Un atkal kāds

Vīžu auklā pakārties draud.

Ū, cik te biezs! Kā jau saulgriežu stundā,

Kad savu skalu iededz ikviens.

Dzirksteles tiekas vienreiz mūžā

Un cita citai uzmirdz: „Labdien!”

                                                Anda Līce

Aivara Platais: “Strādādams Brakos, iemīlēja šo māju un tās apkārtnes skaistumu. Agri no rīta, kad visi vēl gulēja, cēlos augšā un, uzlicis izkapti plecos, devos savos rīta darbos. Manos pienākumos ietilpa zāles pļaušana, centos, lai Braku pagalms vienmēr ir līdzens, jo, līdzko sāka braukt ekskursanti, bija jāveic gida pienākumi.

Pēc savas būtības laikam esmu dārznieks. Kā R. Blaumanis, tā arī es Brakos stādīju kokus un to darīja ar lielu mīlestību. Man patika lūkoties, kā mazais, neveiklais kociņš izaug par stipru, skaistu Braku koku. Daudzas ābeles esmu kopis un stādījis. Redzot, ka „Noliņa ābele” jau ir veca, tās vietā iedēstīju jaunu mežābelīti. Arī egļu rindu aiz Braku mājas sastādīju. Blaumanim tur viena rinda bija ar eglēm, otra – ar lapu kokiem. Esmu centies Brakos stādīt gan ķiršus, gan kastaņas, bet ne visi kociņi ir gribējuši augt, ne visiem šī zemīte ir bijusi laba.”

 Antoņina Kalēja: “Ilgus gadus Brakos esmu bijusi kasiere. Veicot darbu, gadījās dienas, kad ekskursanti brauca retāk, pārējie darbinieki savus darbus jau pabeiguši, un es savā kases būdiņā vai – sākotnēji – ekspozīciju zālē biju viena pati. Liktos, ka tik tālu no cilvēkiem meža vidū vienai varētu būt bail, bet tieši tad Braki atklāja savus jaukumus – mieru, paļāvību, ticību un dabas skaistumu. Tagad moderni saka – aura, īpašā enerģētika. Sēņu vietas te man visdāsnākās, šeit vāktā liepziedu tēja vissmeķīgākā. Lai arī neesmu dzimusi ērglēniete, par Brakiem jūtu lepnumu. Visus ciemiņus, pirmkārt, gribas uz Brakiem atvest – palielīties ar to, kas mums te par bagātību!

Braku cilvēki – tie ir dažādi bijuši, kā no Blaumaņa lugām, katrs ar savu raksturu un satikšanu, bet, kas šai vietai ko devis, tam Braki ko dāvājuši pretī. Kas muzejā iet līdzi laikam, kļūst arvien atvērtāks, cilvēcīgāks, saites, kas nodala eksponātus no apmeklētājiem, sāk pazust... Bet, lai ko arī spētu paveikt cilvēks, tieši Braku īpašais gars ir tas, kas ļauj vai neļauj kaut ko īstenot. Braki dzīvo savu dzīvi!”

Elfrīda Millere: „Tas bija 1953. gada pavasarī „zaļajā pļavā” Ērgļos, lasot margrietiņas, klases biedrene – vēlākā žurnāliste Astra Zagorska novēlēja man strādāt muzejā. Tomēr mans darba lauks kļuva skola, patika svešvalodu metodika. Atgriežoties pēc 40 gadiem Ērgļos, Astras Zagorskas teiktais piepildījās. No 2000. gada mana ikdiena saistījās ar R. Blaumaņa personību, viņa darbiem, pētot Braku mājas sadzīvi, tiekoties ar ekskursantu grupām.

Strādājot muzejā, ir tapusi R. Blaumaņa cimdu kolekcija. Tos adījusi, piemeklējusi krāsas un rakstus Zinaīda Sakša. Šai pasākumā neliedza padomu arī māksliniece, dzērbeniete Jete Užāne. Savukārt vestieniete Veltas kundze (Kudlāne) no Ezera ielas par baltu velti ir dāvinājusi muzejam 3 pārus īsto ādas zābaku, zirga muguras segu ar aplikācijām no 1923. gada, linu auduma maisus. Veidojot ekspozīciju par Ērgļu amatniekiem – kalējiem, podniekiem, skroderiem, atsaucīgi bija šo amatnieku bērni un mazbērni. Tapa videofilma ar Roberta Cielava stāstījumu par tēva smēdi Ērgļu „Skrīvēnos”. Otra videofilma par Ērgļu podnieku Auniņu ir veidota pēc meitas Mirdzas Valdbergas atmiņām.

Pārcilājot atmiņā manus darba gadus, pavadītais laiks Brakos man bija kā saldais ēdiens. Veiksmi jaunajai paaudzei!”

Zinta Saulīte: “Brakos nokļuvu pavisam nejauši, nezinādama, ko tie muzejnieki īsti dara. Pamazām iemīlēju šo vietu, kura ir tāda vienīgā uz pasaules – ar vizbuļu zilajiem paklājiem pavasarī, ar liepu reibinošo smaržu vasarā, ar krāsu bagātību rudenī un balto mieru ziemā. Braki man iedeva spārnus – iespēju augt un attīstīties. Iepazinu ļoti jaukus cilvēkus. Sirdī ielija gandarījuma sajūta, kad sapratu, ka ekskursija ir izdevusies, kad apmeklētāji teica paldies. Tā bija abpusēja piepildījuma sajūta, kas deva fantastisku spēku. Kopā ar Annu Kuzinu – Braku vadītāju – organizējām pasākumus, vadījām kāzas, kalām nākotnes plānus.Strādājot muzejā, iemācījos rakstīt projektus, ieguvu daudzus jaunus draugus, lieliskus palīgus un domubiedrus. Joprojām priecājos par katru veiksmi, uzvaru, kas dod iespēju palīdzēt Brakiem, muzejam augt un attīstīties.”

Anna Kuzina: “Braki vēl ir mana šodiena – darba vieta un reizē vaļasprieks. Tas sākās pirms 31 gada. Muzeja darbu toreiz (un arī tagad) vajadzēja apgūt, nemitīgi mācoties no pieredzējušiem kolēģiem, dažnedažādos kursos, pašmācībā. Tagad dzird, ka ir augstskolas, kurās mācās muzeologi. Labi, ja blakus ir pieredzējuši, gudri kolēģi. 

Man palaimējās, jo manas muzeja darba Skolotājas – Milda Leimane (1925 –  2007), Adīna Ķirškalne un Dace Zvirgzdiņa – tādas bija. Viņu priekšā dziļi noliecu galvu.”

Materiāls sagatavots 2009. gada maijā.