Braku muzejs

Kalnā, kur vējiem vaļa, stāv Braki. Ēkas sensenas, jumti zemi.

 Pagalms liels un pašā viņa vidū milzīgs baltrozīšu krūms.

 Anna Brigadere

Senākais Braku kalna apraksts vēsturiskajos dokumentos atrodams 17. gs. zviedru mērnieka Erika Nerbeliga darba piezīmēs. Braku māju vēsture sākas ar 1811. gadu, kad mājas vārds pirmo reizi pieminēts Vidzemes arklu revīzijās. 1868. gadā Brakus kā Ērgļu muižas zemnieku rentes mājas sāk apsaimniekot Blaumaņu ģimene. Piecgadīgais zēns Kārlis Leonīds Rūdolfs, nākamais rakstnieks Rūdolfs Blaumanis (1863 – 1908), pavada šeit sava mūža lielāko daļu. Braki kļūst par viņa daiļrades darbnīcu un mājām. “Te ir varen jauki, un te es arī vislabāk varu rakstīt,” atzinis pats rakstnieks.

Braku muzejs izveidots restaurētā 19. gadsimta beigu Ērgļu pagasta zemnieka rentnieka sētā, kura glabā Rūdolfa Blaumaņa piemiņu un ļauj apmeklētājiem, izzinot rakstnieka personību un daiļradi, emocionāli izjust latviskumu.

Muzeja tapšanā liela nozīme ir Madonas vēstures muzeja (tagad Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs) direktorei Elzai Rudenājai (1911 – 1998) un muzeja pārzinim Jānim Ķirškalnam (1912 – 2003).

Muzejs atvērts apmeklētājiem 1959. gada 10. maijā. Jāņa Ķirškalna rūpīgi rakstītās atskaites jeb informatīvie ziņojumi (pārskati) par katru ceturksni ir galvenais avots, no kura uzzinām par muzeja tapšanas gaitu, sākot ar 1958. gada 1. aprīli.

Braku restaurāciju veica un uzraudzīja Latvijas PSR Ministru Padomes Celtniecības un Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārvalde.  Arhitekts Jānis Druģis un  Ērgļu rajona Starpkolhozu celtniecības daļas inženieris Elmārs  Dāme pēc rūpīgas  ēku – dzīvojamās mājas, klētiņas, ratnīcas un kūts – pārbaudes atzina, ka dzīvojamā ēka ir tik tālu nolietojusies, ka nav vairs daļēji atjaunojama, bet pilnīgi jāceļ no jauna, ievērojot vecās ēkas izmērus un senlaicīgo arhitektūru. Darbu sāka  1958. gada 15. aprīlī.  Braku sētas ēku  restaurācijas pirmais posms turpinājās no 1958. gada līdz 1965. gadam – pirts (1960), drēbju klēts (1961), rija ar piedarbu (1963), lielā kūts (1965). Jaunā muzeja ēka tika pabeigta 1964. gadā, un to sāka apsaimniekot Rīgas Politehniskā institūta Sporta katedra kā ziemas sporta bāzi. Muzejam ierādīja telpu ekspozīcijai un divistabu dzīvokli, kurš vienlaicīgi kalpoja arī kā muzeja pārziņa dzīvojamā, darba telpa un krājuma glabātuve. 1986. gadā izstrādāja tālāku “Braku” sētas rekonstrukcijas projektu Latvijas Valsts Meliorācijas projektēšanas institūts galvenā arhitekta Jāņa Kalniņa vadībā. Ēku rekonstrukciju pabeidza Latvijas Kultūras ministrijas Restaurācijas pārvalde, uzceļot sīklopu kūti (1989), labības klēti (1989) un zirgu stalli ar klētiņu (1992).

Braku darbus un ikdienu ir vadījuši:

• Jānis Ķirškalns – 01.04.1958. – 01.11.1962.
•  Pēteris Liepa – 01.11.1962. – 01.06.1965.
• Jānis Putra (Meldrājs) – 01.09.1965. – 09.06.1969.
• Ligita Bogdanova (Arkliņa) – 18.08.1969. – 18.01.1975. 
• Baiba Vīksna (Kampe) – 11.10.1974. – 01.11.1976.
• Līvija Volkova – 01.12.1976. – 07.02.1979.
• Anna Kuzina – 08.02.1979. – strādā